Kā liecina pēc Rīgas domes pasūtījuma veiktā SKDS aptauja, 3,3 % bērnu uz skolu brauc ar velosipēdu, 52,1 % bērnu uz skolu iet ar kājām. Ar sabiedrisko transportu brauc 31,8 % aptaujāto, bet 11,6 % gadījumos vecāki ved skolēnus ar ģimenes personīgo autotransportu. Kā liecina Veloriga.lv apsekojums, skolas nav gatavas tam, lai bērni brauktu ikdienā ar velosipēdu. Tikai atsevišķu ārpus pilsētas centra esošo skolu tuvumā ir iespējams velosipēdu novietot speciālā velostatīvā. Kā viens no iemesliem minamas bažas par to, ka skola būs vismaz morāli līdzvainīga, ja skolēns, braucot uz skolu, būs iekļuvis satiksmes negadījumā. To skolēnu skaits, kas apguvuši ceļu satiksmes noteikumus un ieguvuši velosipēda vadīšanas tiesības joprojām ir niecīgs.
Iepriekš dažādās auditorijās bieži minētā argumentācija, ka Latvijā velosezona ir par īsu, lai to ērti varētu izmantot skolēni, neiztur kritiku, nemot vērā, ka arī Skandināvijas valstīs ir līdzīgs klimats. Arī tas, ka nav pietiekami labi izbūvēts veloceliņu tīkls, vērtējams tikai kā atruna ikdienas velosatiksmes nepietiekamā popularizēšanā, jo vairumā gadījumu skolēnu ceļš uz skolu pēdējos gados padarīts daudz drošāks - uzstādītas regulējamas gājēju pārejas, "guļošie policisti", ielas malas iežogojumi, speciālās ceļazīmes. Turklāt velosipēdistiem ir tiesības pārvietoties arī pa ietvi. |
