Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Atver izstādi par velosipēdu un velobraucēju modi

Ziņa publicēta: 02.07.2020 15:18
No ceturtdienas, 2. jūlija, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē, Kūrmājas pr. 16/18, apskatāma populāram transporta līdzeklim veltīta izstāde “Velosipēds un riteņbraukšanas mode no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum”, kas tapusi sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un scenogrāfi, mākslinieci Annu Heinrihsoni.
Kā vēsta rīkotāji, izstādē būs skatāmi ne tikai tērpi un aksesuāri no plašās un pārsteidzoši daudzveidīgās Aleksandra Vasiljeva kolekcijas, bet arī velosipēdi,  riteņbraukšanas piederumi, fotogrāfijas un citas riteņbraukšanas vēstures liecības no Liepājas muzeja krājuma, Saulkrastu velosipēdu muzeja, Jāņa Seregina, Toma Ērenpreisa, Alda Atholda un Mārtiņa Belicka kolekcijām.

Uzskata, ka velosipēds ir radies 19. gadsimtā. Nav iespējams piešķirt izgudrotāja statusu vienai konkrētai personai, taču jau 19. gadsimta beigās tas kļuva par populāru pārvietošanās līdzekli un atstāja paliekošu ietekmi uz sabiedrību, padarot  cilvēkus daudz brīvākus un mobilākus nekā jebkad agrāk.

Velosipēdu rūpniecībai Latvijā pamati likti pirms vairāk nekā simts gadiem – 1886. gadā dibināta Aleksandra Leitnera fabrika, 1895. gadā – Johana  Kronberga darbnīca un Pētera Ozolnieka fabrika Rīgā, bet 1899. gadā – brāļu Antonišķu darbīca Liepājā. 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā, tai skaitā arī Liepājā, darbojās vairāk nekā 70 lielu un mazu uzņēmumu, tika nodibināti daudzi tūkstoši strādnieku, mehāniķu un citu speciālistu.

Izstādē liela uzmanība pievērsta brāļu Antonišķu velosipēdu fabrikai "Līva" Liepājā, kas bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Latvijā. Brāļi Teodors un Heinrihs Antonišķi to izveidoja Liepājas saimnieciskā uzplaukuma laikā.

Sākumā viņi atvēra  darbnīcu, šujmašīnu un velosipēdu veikalu Lielās un Baznīcas ielas stūra nama pagrabā, bet jau 1904. gadā ražošanas apjoma palielināšanai brāļi Antonišķi pārveda visas iekārtas uz jauniegūtajām telpām Līvas laukumā, Klaipēdas ielā 19/21 (ēka nav saglabājusies). 1912. gadā brāļu ceļi šķīrās. Teodors Antonišķis izmaksāja brālim pusi līdzdalības maksas un kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieku.

Fabrika “Līva” nodarbojās ne tikai ar velosipēdu izgatavošanu, bet arī laboja rakstāmmašīnas un šujmašīnas, bet vēlākajos gados remontēja arī automobiļus un motociklus. 20. gadsimta 30. gados velosipēdu marka "Līva" kļuva pazīstama visā Latvijā. Tās ražošanas apjoms  bija līdz 1000 velosipēdiem gadā.

Trīsdesmito gadu nogalē fabrika kļuva par vienu no lielākajiem velosipēdu detaļu un sagatavju piegādātājiem ne tikai amatnieku darbnīcām, bet arī citām velosipēdu fabrikām. Gandrīz katru gadu, uzlabojot konstrukciju un pilnveidojot tehnoloģiju, tā spēja ražot vienlaikus pat deviņus “Līva” un “Latvijas ērglis” modeļus. Otrā pasaules kara priekšvakarā, 1939. gada beigās, „Līva” velosipēdu ražošanu pārtrauca, tās īpašnieki repatriējās uz Vāciju.

Pateicoties velosipēdu rūpnieka un uzņēmēja Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēlam Tomam Ērenpreisam, kas 2010. gadā Rīgā atjaunojis Ērenpreiss  pilsētas velosipēdu ražošanu, izstādē Liepājas muzejā skatāmi vairāki vēsturiskie Gustava Ērenpreisa velosipēdi, Liepājas Karostas darbnīcās izgatavotās riteņu detaļas, “Latvello” un “G. Ērenpreis” zobrati un Latvijas pirmās brīvvalts laika sporta ķivere.

Gustavs Ērenpreis no 1927. līdz 1942. gadam ražoja divriteņus un to detaļas. 1940. gadā “G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni Baltijā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Liepājā “G.Ērenpreis original” velosipēdus tirgoja un laboja Paula Matīsa vekalā, Rožu laukumā 5, un E.Ansonsa veikalā, Graudu ielā 29.

Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums saražoja 200 000 velosipēdus, un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī Igaunijā, Polijā, Somijā un pat Padomju Krievijā, kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.

Pateicoties Saulkrastu velosipēdu muzejam, izstādē iespējams apskatīt velosipēda zvanus un Pētera Ozolnieka velosipēda fabrikas kungu divriteni ar nosaukumu “Grand Prix”, kuru uzņēmums sāka izgatavot 20 gadsimta divdesmitajos gados. Pētera Ozolnieka velosipēdu daļas, pretstatā citu uzņēmumu ražojumiem, likās samērā primitīvi apstrādātas. Kaut arī divriteņi bija relatīvi smagi un radīja neveikla braucamrīka iespaidu, tie tomēr iekaroja uzticību tieši lauku iedzīvotāju vidū ar īpašo izturību un drošību.

Divdesmito gadu nogalē vairākās Latvijas izstādēs Pēteris Ozolnieks ieguva augstākās balvas par stabilo konstrukciju un kvalitāti: 1923. gada Kuldīgas izstādē velosipēdi tika godalgoti ar Grand Prix, bet 1926. gadā Jelgavā – ar Goda krustu. Pateicoties šiem panākumiem, Pētera Ozolnieka divriteņiem deva tirdzniecības markas nosaukumu “Grand Prix”.

Īsts izstādes skaistulis ir restaurētais Paula Matīsa sporta divritenis “Olimpija” no Alda Atholda kolekcijas, kā arī  “G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” divritenis “G.Ērenpreis original”, velosipēds “Līva” un Aleksandra Liperta velosipēdu fabrikas divritenis no Mārtiņa Beļicka kolekcijas.

Aleksandra Liperta firmas veikalos ne tikai Liepājā, bet arī Jelgavā un Ventspilī varēja iegādāties vācu šujmašīnas “Pfaft” un “Stoewer”, rakstāmmašīnas “Continental”, kā arī “Grosser” un “Walter” adāmmašīnas.  Īsi pirms Pirmā pasaules kara Aleksandra Liperta velosipēdu darbnīcā, Graudu ielā 47, tika uzsākta arī velosipēdu montāža no vācu “Wanderer” daļām. Tos pārdeva ar markas nosaukumiem “Lippert 47” un “Libawia”.

Pēc Pirmā pasaules kara saimnieciskā darbība atjaunojās, un uzņēmums paplašināja darbību ne tikai jaunajā veikalā Liepājā, Graudu ielā 45, bet atvēra veikalus arī Daugavpilī, Valmierā, Tukumā, Kuldīgā, Sabilē un Aizputē.

Līdz 1938. gadam uzņēmums ieviesa vairākus tehnoloģiskus jaunumus, ražošanas apjoms pietuvojās 130 velosipēdiem dienā. Kopš 1939. gada Aleksandra Liperta velosipēdu fabrika bija viens no lielākajiem detaļu pasūtītājiem Liepājas Kara ostas darbnīcās, kur izgatavotās komplektēšanai nepieciešamās detaļas, piemēram, dubļu sargus un KOD tipa brīvrumbas iemontēja Liperta velosipēdos, kā arī pārdeva kā rezerves daļas akciju sabiedrības veikalu tīklā visā Latvijā.

Izstāde “Velosipēds un riteņbraukšanas mode no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum” Liepājas muzejā būs skatāma līdz 20. septembrim.

‌Info avots un plašāka informācija - https://www.liepajasmuzejs.lv
Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 13 + 3 =
 »
Top.LV