Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Kā Nīderlande kļuva par velo lielvalsti

Ziņa publicēta: 01.09.2013 17:48
Nīderlandē šobrīd velosipēdu ir vairāk nekā iedzīvotāju, turklāt, tā ir arī ir drošākā valsts pasaulē, kurā pārvietoties ar velosipēdu. Tas viss pateicoties sakārtotajai velo infrastruktūrai. Bet holandiešiem tas viss nav nācis tik viegli kā izskatās un velo celiņi ne vienmēr ir rotājuši Nīderlandes ielas, stāsta Laura Salnais.

- Pirms Otrā Pasaules kara Nīderlandē bija diezgan daudz velosipēdistu. Bija izveidoti arī pāris velo celiņi, taču tie bija riteņbraucējiem nedraudzīgi – nesavienoti, ar sliktu segumu un dažreiz pat bīstami.

Pēc kara holandiešu turība pieauga, viņi sāka atjaunot visas valsts infrastruktūru, varēja atļauties arī dažādas dārgas preces un līdz ar to sāka augt automašīnu skaits Nīderlandē. Intensīva satiksme veidojās ielās, kuras nebija tam paredzētas. Tāpēc pilsētu infrastruktūra tika pārbūvēta tā, lai būtu vietas lielākam skaitam automašīnu. Kā sekas tam - pieauga satiksmes negadījumu skaits. 1971. gadā vairāk kā 3000 cilvēku tika nogalināti ar automobīļiem, no tiem vairāk kā 400 bērni.

Tas raisīja neapmierinātību sabiedrībā. Cilvēki izveidoja protesta kustību ’’Stop de Kindermoord’’ (Stop bērnu slepkavībām). Tās nosaukums bija aizgūts no žurnālista Vika Lagenhofa raksta par nedrošību uz ceļiem virsraksta. Viņa paša bērni bija gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumā. Amatpersonas, reaģējot uz protestiem, pieņēma noteikumus, kas pieprasīja drošākus braukšanas apstākļus bērniem.

Tautas pieprasīts politisks lēmums

Vēl viens smags trieciens bija degvielas krīze 1973.gadā. Nīderlandieši saprata, ka tas mainīs viņu dzīves. Enerģijas taupības nolūkos tika noteikts, ka svētdienās nedrīkst pārvietoties ar automašīnām. Riteņbraukšana bija ideāls risinājums. Tāpēc pilsētu centri tika pārveidoti tā, lai būtu paredzēti tikai gājējiem un velosipēdistiem. Taču arī tam sekoja protesti, jo bija palielinājies velobraucēju skaits un cilvēki vēlējās velo celiņus.

1975. gadā tika sākta veloceliņu plānošana. Un jau samērā šiā laikā, lai padarītu riteņbraukšanu drošāku un motivētu holandiešus vairāk izmantot šo transporta veidu, Nīderlandē izveidoja plašu veloceliņu tīklu. Šie veloceliņi tika veidoti ļoti pārdomāti – ar gludu segumu, kārtīgi apgaismoti, iezīmēti ar skaidru marķējumu un speciālām zīmēm, pietiekami plati, lai velosipēdisti varētu braukt divos virzienos, kā arī veikt apdzīšanas manevrus.

Tagad, kad velosipēds ir katra holandieša ikdiena, arī bērni tiek 'pieradināti pie velobraukšanas jau no mazotnes. Velo celiņi ir izveidoti pietiekami plaši, lai bērns varētu braukt kopā ar savu pavadītāju. Holandes skolās kā obligāts mācību priekšmets ir ’’riteņbraukšanas prasmju attīstīšana’’. Pie visām skolām ir velo novietnes un daudzās skolās līdz pat 90% no kopējā skolēnu skaita pārvietojas ar velosipēdiem.

Velonovietnes it visur

Universitātes pilsētiņā Groningenā piepildīts ikviena velosipēdista sapnis – centrālajā dzelzceļa stacijā ir pazemes velo novietne 10’000 velosipēdiem. Velonovietnes Nīderlandē ir it visur – pie skolām, ofisiem un veikaliem. Velosipēdistiem ir aizliegts savu velosipēdu pieslēgt kādā citā vietā (atļautas tikai velo novietnes) - ja tas tiek pārkāpts, velosipēds un saslēdzējs tiek konfiscēti un, lai tos atgūtu jāiemaksā 25 eiro liels sods.

Nīderlandē ir diezgan stingri ceļu satiksmes noteikumi, kas paredzēti velosipēdistiem, taču gandrīz katrā avārījā, kurā iesaistīta automašīna un velosipēdists, par vainīgo tiks atzīts autovadītājs. Holandiešu velosipēdisti jūtas ļoti droši uz ceļiem, tāda veidā riteņbraukšanu padarot daudz patīkamāku. Uz ielām vēljoprojām braukt ir riskanti, bet ļoti reti notiek negadījumi, kuros vainojami būtu nepareizi izveidoti krustojumi vai bīstami braucēji.

Nīderlandes problēmas nebija unikālas un daudzās valstīs bija līdzīgas problēmas, taču risinājumi, ko nīderlandieši veica, ir kļuvuši unikāli, jo Nīderlandes velo infrastruktūra ir neatkārtojama. Varam pamācīties!

Labu priekšstatu, kā Nīderlande kļuva par riteņbraucēju lielvalsti, var gūt, noskatoties šo video:

Plaša informācija atrodama arī BBC rakstā "Why is cycling so popular in the Netherlands?" (spied uz nosaukuma, lai lasītu)

Saistītā ziņa: Nīderlandē bērni uz skolu brauc ar velo 

Vēl daži interesanti interneta resursi par veloattīstību Holandē:

http://www.guideholland.com/histbike.html

http://www.aviewfromthecyclepath.com/2011/10/how-dutch-got-their-cycling.html

http://en.wikibooks.org/wiki/Lentis/Bicycling_in_the_Netherlands

 

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 13 + 2 =
 »
Top.LV