Šī gada pēdējā Velopasaules raidījumā, Viesturs Silenieks ciemos aicināja velotriāla kluba Karters pārstāvjus Ansi Dermaku un Arvi Dermaku. Sarunas laikā braucēji atklāja dažādus interesantus faktus par šim velosportam atbilstošo aprīkojumu, kā arī dalījās ar informāciju par pieredzēto un ieplānoto.
Latvijā ir tikai trīs aktīvi velotriālisti
Viesturs Silenieks: - Kurš jūs abus pamudināja uzsākt nodarboties ar velotriālu?
Ansis Dermaks: - Ciemats, no kura mēs nākam, ir visai mazs, tādēļ meklējām kādu aktivitāti, ar kuru varētu nodarboties brīvajā laikā. Kartera pašreizējā prezidenta Kristapa Skudras tēvs Uldis Skudra organizēja treniņus, kurus arī sākām apmeklēt.
V.S.: - Cik cilvēki Latvijā aktīvi nodarbojas ar šo sporta veidu?
Ansis Dermaks: - Pašlaik ir apmēram 30 velotriālisti, no kuriem 3 ir īpaši aktīvi.
V.S.: - Varbūt nezinātājiem varētu pastāstīt – kas īsti ir velotriāls?
Arvis Dermaks: - Sporta veids, kurš bieži vien atpazīstams ar to, ka velosipēdam nav beņķa. Treniņu laikā izmantojam visu, uz kā var uzlekt. Galvenā sporta veida jēga ir iziet šķēršļu trasi visātrāk, turklāt turot kājas augstāk par zemi.
V.S.: - Pašlaik ir svētku laiks – tiek organizēti dažādi pasākumi, ballītes. Vai velotriāls ir pieprasīts pasākumos?
Ansis Dermaks: - Ir ļoti pieprasīts. Mēs gan esam sacensību braucēji un ar to nenodarbojamies, taču ir arī tādi, kas ar to piepelnās. Protams, ja mūs uzaicina, neatsakām... Visu informāciju var atrast mūsu mājas lapā – www.karters.lv
V.S.: - Šķiet, ka atpazīstamākus jūs padarīja šovs „Zelta talanti”. Tā laikā bija nepieciešams padomāt ne tikai par dažādiem trikiem, bet arī par vizuālo noformējumu.
Ansis Dermaks: - Jā, tur bija svarīgi ne tikai uzlekt pēc iespējas augstāk, bet arī izdarīt to skaisti. Šķēršļus centāmies veidot savdabīgus – lai nebūtu tikai pliki dēļi. Trikus domājām kopā ar ģimeni – skatījāmies arī citus šovus un mēģinājām atrast zelta vidusceļu. Gatavošanās laiks ir nodrošinājis pieredzi.
V.S.: - Cik gados abi sākāt nodarboties ar šo sporta veidu?
Ansis Dermaks: - Es sāku desmit gadu vecumā, bet brālis Arvis jau sešos gados. Jau uzaugot, bieži vien skatījos uz konkurentiem – tagad arī brālis sāk mīt uz papēžiem.
V.S.: - Zinu, ka Karters ir izstrādājis jauno censoņu apmācības metodoloģiju. Izstāsti ,lūdzu, vairāk!
Ansis Dermaks: - Mums ir pirmais, otrais līmenis, top arī trešais. Katrā līmenī ir izstrādāti zināmi uzdevumi. Pirmais līmenis ir pamatiemaņas, otrā līmenī trenēties var pat gadiem.
V.S.: - Jūsu vidū laikam netiek apspriestas velo infrastruktūras tēmas. (smejas)
Ansis Dermaks: - Mums nav iebildumu arī tad, ja uz ielām saber akmeņus. (smejas) Par augstajām apmalēm arī nebēdājam.
V.S.: - Tad jau esat daudz apskādējuši Ugālē. (smejas)
Arvis Dermaks: - Nē, Ugālē tik daudz netrenējamies. Tad jau drīzāk Usmā – tur visas apmalītes jau ir nolietotas un vismaz 20 cm zemākas, nekā iepriekš. (smejas) Vietējie ir pieraduši un saprot.
V.S.: - Vai, piemēram, uz RīgaRadio kāpnēm nav grūtības uzlekt?
Ansis Dermaks: - Tas vēl nekas nav. Pasaules rekords ir uzstādīts Dubaijā – braucējs uzleca 40 stāvus uz augšu. Latvijas rekords pieder Kristapam Skudram.
V.S.: - Kas ir tās lietas, kuras Karters iemācas saviem audzēkņiem?
Arvis Dermaks: - Līdzsvaru var iemācīties jebkurš. Galvenais, lai ir vēlēšanās, tad treniņi iemācīs jebko.
V.S.: - Cik bieži Tu pats trenējies?
Arvis Dermaks: - Cenšos katru dienu pāris stundas, bet sanāk arī kādu reizi nedēļā noslinkot. Ir arī cilvēki, kuri neatbalsta šo sporta veidu un mūs nosoda – tie visdrīzāk šo visu uztver kā huligānismu. Bet ir arī tādi, kuri lūdz, lai uztaisām kādu triku - šādi cilvēki novērtē velotriālu.
Velotriāla censoņi Baltijā un pasaulē
V.S.: - Kā mēs izskatāmies velotriāla jomā Baltijā?
Ansis Dermaks: - Lietuvieši nav spēcīgi. Igauņu braucēji ir ļoti spēcīgi – viens no braucējiem aicināja pie sevis, vēlējās, lai to apmācu. Šis braucējs joprojām ir zemākā līmenī, nekā mēs. Latvijai ir savas tradīcijas. Ar brāli divatā piedalījāmies pasaules čempionātā un palikām 7.vietā no 14 valstīm. Tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, no Spānijas piedalījās ap 30 braucējiem, bet mēs Latviju pārstāvējām divatā. Pirmajos gados piedaloties čempionātā bija zināms stresa līmenis, bet tagad esam iejutušies.
V.S.: - Kādi velotriālā ir kritēriji pašam velosipēdam?
Arvis Dermaks: - Ierobežojumi nav – galvenais, lai ir labas bremzes un ķēdes.
V.S.: - Kāpēc ir dažādi ratu izmēri?
Ansis Dermaks: - Tas ir atkarīgs no cilvēka auguma –garākiem (1.90 m) būs nepieciešams 26 collu ritenis, bet man, piemēram, der 20 collu rats.
V.S.: - Pašlaik sociālajos tīklos ceļo apkārt divi klipi, kuros angļu braucējs veic dažādus trikus ar šosejas velosipēdu – izskatās ļoti efektīvi, bet riskanti.
V.S.: - Ko visbiežāk sanāk traumēt?
Arvis Dermaks: - Visbiežāk traumēt var kājas, jo tās var noslīdēt no pedāļiem.
V.S.: - Kādi plāni uz nākamo gadu? Kad sākas sacensības?
Arvis Dermaks: - Sacensības sākas jau maijā. Noteikti brauksim uz pasaules čempionātu Čehijā. Poļi, slovāki un čehi piedāvāja braukt uz treniņnometni , kur daudzi varētu būt par mums spēcīgāki – no tādiem varētu arī mācīties. Domājam braukt uz sacensību posmiem arī Horvātijā, Beļģijā, Francijā un Polijā.
Sīkāku informāciju par velotriāla klubu Karters var izlasīt mājas lapā www.karters.lv . Braucējiem būtu nepieciešami sponsori dalībai sacensībām. Kontaktus varat meklēt ŠEIT
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
