Kā galvenais pasākums velo jomā nākamās nedēļas noslēgumā, 29. novembrī, plānota Rīgas velo konference, par kuru stāstīt raidījuma Velopasaule vadītājs Viesturs Silenieks aicināja Marutu Laģi no Latvijas Riteņbraucēju apvienības, kā arī Romānu Meļņiku (velovortāls www.veloriga.lv).
Rīgas velo konference - katru gadu organizējama no cita skatu punkta
Viesturs Silenieks: - Rīgas velo konference notiks jau 29. novembrī. Runātāji jau ir nokomplektēti, taču ikvienam vēl ir iespēja pieteikties kā klausītājam.
Romāns Meļņiks: - Ļoti būtiski, ka konference nav tikai vērsta uz Rīgas tematiku. Tā ir tikai vieta – tāpat kā notiek Rīgas NATO samits – arī tas nav tikai Rīgai veltīts. Pasākums notiek Rācnamā, Rīgas domes telpās, kur arī pagājušajā gadā organizējām šo pasākumu. Šī ir ļoti pateicīga vieta ar daudzām sēdvietām.
V.S.: - Bet pagājušajā gadā bija pilna zāle, tā kā , ja ir vēlēšanās pieteikties, tad tas ir jāizdara, lai būtu garantēta vieta. Pozitīvi ir tas, ka iniciatīva un finansējums šim pasākumam nāk no Rīgas domes Satiksmes departamenta starptautisko projektu vadītājas Olitas Sproģes. Vēlāk iecere konferenci organizēt augstākā līmenī nāca kopīgi no RDSD un Latvijas Riteņbraucēju apvienības. Starp citu, Maruta, kas ir šī gada tēma?
Maruta Laģe: - Šī gada galvenā tēma ir kultūra.
V.S.: - Ir tāda doma, ka Rīgas velo konferences tēma katru gadu varētu būt citādāka. Varētu jau, protams, katrā konferencē stāstīt par velo visās jomās, bet galvenais mērķis ir tēmas nodalīt un skaidrot, ka riteņbraukšana katrā šķautnē ir apspriežama visas dienas garumā. 2014. gadā Rīga būs kultūras galvaspilsēta, tādēļ šogad tēma ir „Kultūra”. Nākamajā gadā arī ir mērķis savienot pasākumu vietas ar velo joslām – arī tas skaidros, ka velosipēdiem ir vistiešākā saistība ar kultūru. Ja pieminam to pašu Kalnciema kvartālu, kur ir simtiem velosipēdu katru ceturtdienu. Protams, tie ir redzami arī pie muzejiem un citur – kur notiek kultūras pasākumi, tur ir arī velosipēdi.
M.L.: - Kā jau teici, kultūra sevī ietver vairākas šķautnes, tajā skaitā dzīvesstilu, attiecības telpu – šīs apakštēmas arī būs mūsu konferences pamatā. Par katru no tematiem uzstāsies atpazīstamas personas, kā arī ar pozitīvu pieredzi dalīsies Latvijas pašvaldību pārstāvji.
Velo ražojumu izstāde šogad pulcēs vairāk kā divdesmit dalībniekus
V.S.: - Zinu, ka arī šogad tiek organizēta velo ražojumu izstāde.
M.L.: - Jā, konferences pusdienu pārtraukumā pulksten 12.00 tiks atklāta arī velo ražojumu izstāde, kuras laikā būs iespējams apskatīt dažādus velo aktīvistu, organizāciju veidotos eksponātus.
R.M.: - Gribētu piebilst – pagājušajā gadā vislielāko uzmanību pievērsa tieši šī izstāde. Daudzi nemaz nezināja, ka tiek ražotas tik daudzas, dažādas velosipēdu detaļas, kā arī paši velosipēdi.
V.S.: - Man šķiet, ka šī arī bija pirmā velo ražojumu izstāde, kur bija iespējams redzēt visus velo ražojumus vienuviet. Protams, zināms, ka ir Ērenpreiss riteņi, Spārītes, taču šaubos, ka visi ir informēti, ka velo detaļu ražotāji ir desmitiem. Maruta, cik dalībnieki šobrīd ir pieteikušies uz izstādi?
M.L.: - Šobrīd dalību apstiprinājis ir 21 dalībnieks un vēl divi ir uz jautājuma zīmes, bet, domājams, ka būs visi 23.
V.S.: - Nu re, un tie nav visi velo censoņi, kuri kaut ko ražo. Piemēram, dzirdēju, ka piedalās arī Rīgas Piena kombināts. Maruta, kāds sakars tam ir ar ričukiem?
M.L.: - Droši vien uz ielām ir redzami kravas jeb cargo velosipēdi ar saldējumu tajos. Turpat ir iespējams tos arī iegādāties. Šoreiz piesaistījām arī Rīgas Piena kombinātu ar šo tirdzniecībā tik ļoti noderīgo velosipēdu – būs iespējams arī nobaudīt saldējumu.
R.M.: - Protams, ļoti interesanti ir arī elektro velosipēdi un dažādi aksesuāri.
V.S.: - Maruta, izstāsti lūdzu īsumā, kādi dalībnieki būs redzami šī gada izstādē!
M.L.: - Viens no dalībniekiem būs OpenBikes – būs iespēja apskatīt tuvāk publisko velopumpi.
V.S.: - Liekas, ka tas radies tikai šajā gadā. Stāsts ir par to, ka katrs pats var labot savu velosipēdu, pumpēt riepas.
R.M.: - Ļoti labs piemērs ir publiskais velo pumpis Skolas un Lāčplēša ielu krustojumā.
M.L.: - Pirms kāda laika vandāļi to nojauca, taču drīzumā tas tiks atjaunots. Starp citu, mājas lapā www.divritenis.lv iespējams noskatīties pamācības video, kā arī apskatīt bildes un izlasīt pamācību. Kā vēl vienu dalībnieku var pieminēt Krupis Vello, kuri ražo ļoti interesantus velo rāmjus.
V.S.: - Jā, šie rāmji tiek ražoti Cēsīs. Kādu gadu viņus zinu, taču ne reizi neesmu kontaktējies.
M.L.: - Piedalīsies arī Bent ar rekambentiem, traikiem.
V.S.: - Mums tie nav pārāk izplatīti infrastruktūras dēļ. Šie velosipēdi ir diezgan zemi un mašīnas tos tik viegli nevar redzēt, kā arī apmales traucē tikt uz ietves. Ja velosipēds ir jāstumj pāri gājēju pārejai, tad var sajukt prātā, katru reizi no tā kāpjot nost. Ārzemnieki gan ļoti bieži ar tiem pārvietojas, pat ar piekabēm. Latvijā arī tie ir redzēti. Starp citu, Bent ir taisījuši arī kravas velosipēdu SIA „Velokurjers”, kuru arī varēs redzēt izstādē.
M.L.: - Izstādē būs redzami kravas velosipēdi gan no SIA „Velokurjers”, gan no DPD – šie divi visbiežāk ir redzami Rīgas ielās.
_1.jpg)
M.L.: - Piedalīsies arī Blue Shock Bike pārstāvji, kuri atpazīstami ar elektro velosipēdiem. Ja runājam par elektro velosipēdiem, tad vēlos pastāstīt, ka izstādē būs redzams arī bērnu elektro trīsritenis no SIA „Bike Electric”, kas ir pilnīgs jaunums, jo parādījies tikai šī gada jūlija vidū. Piedalīsies arī iepriekš minētais kravas velosipēds no Rīgas Piena kombināta – kopā būs veseli trīs kravas velosipēdu pārstāvji. Bet, ja kādam ir interese, vēl var paspēt pieteikties, rakstot uz divritenis@divritenis.lv. Piedalīties var ne tikai Latvijas ražotāji, bet arī velo pakalpojumu sniedzēji. Turpinot par izstādi – neiztikt arī bez leģendārajiem Ērenpreiss riteņiem.
V.S.: - Jāskatās, ko Toms būs atnesis – varbūt būs jaunie modeļi.
R.M.: - Lieliski dzirdēt, ka viņiem ļoti veicas arī ārpus Latvijas - šie velosipēdi tiek atzīti kā izcili paraugi mūsdienās radītajiem velosipēdiem dizaina ziņā.
M.L.: - Turpinot šo dalībnieku sarakstu – piedalīsies arī Sixt velo noma. Domāju, ka visiem šis zīmols ir zināms. Izstādē būs dzirdami arī jaunumi no viņu puses. Piedalīsies arī Aleksandrs Briedis, stāstot par sacensību ciklu Riteņvasara.
V.S.: - Domāju, ka Aleksandrs Briedis ir pelnījis uzslavu, organizējot velo pasākumus bērniem jau vairāk kā 40 gadus Bieriņos, Uzvaras parkā un citur. Katrs bērns pēc tam iegūst arī diplomu. Katrs vecāks, kurš pirms tam nav dzirdējis, droši var paskatīties mājas lapā, kur arī ir plašāka informācija.
M.L.: - Noteikti būs viesi arī no HoPP, kuri Latvijā ražo velosipēdus cilvēkiem ar kustību traucējumiem un senjoriem. Piedalīsies arī Riga Radio, visas konferences garumā mūs atbalstot ar savu logo – galu galā, radio ēterā tiek pārraidīts arī velosipēdistiem tik ļoti interesantais raidījums „Velopasaule”.
R.M.: - Varētu arī kāds dīdžejs pavadīt ar mūziku.
M.L.: - Mums taču būs Kārlis Kazāks!
V.S.: - Jā, Kārlis vēl nav konkrēti pateicis, vai tiks, bet, iespējams, starplaikos viņš mūs priecēs ar savu mūziku. Piedalīsies arī bērnu koka velosipēdu ražotāji DIP DAP, skrejriteņi no Latvis.
Konferences dalībnieki
V.S.: - Konferenci atklās Rīgas mērs Nils Ušakovs – noteikti būs interesanti dzirdēt par uzstādījumiem un plāniem velo jomā. Par Eiropas budžetu pastāstīs Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš stāstīs par Latvijas mērķiem, budžetu, jo tuvojas nākamais plānošanas periods. Uz konferenci aicināti arī visi Latvijas pilsētu, pašvaldību pārstāvji, plānotāji, projektētāji, kuri grib dzirdēt, kādu vidi grib redzēt velosipēdisti.
M.L.: - Vēlos piebilst - iepriekšējā plānošanas periodā velo tika piešķirti 10 reizes mazāk finansiālie līdzekļi tieši tādēļ, ka valdības nezināja, ko lūgt. Mums būtu jāsaprot, ko mēs gribam un uz to arī jāiet.
R.M.: - Ir arī valstis, kuras zināja – tās arī dabūja.
V.S.: - Jā, nebūtu labi palaist garām tik lielu naudu. Konferences pirmais lielais pieturpunkts būs tēma par dzīvesstilu. Romān, arī Tu tur esi viens no galvenajiem runātājiem – lūdzu pastāsti sīkāk par šo sadaļu.
R.M.: - Es teiktu, ka esmu tāds kā ievadrunātājs. Pirms daudziem gadiem Latvijā katrs students braukāja ar BMW, jo ar riteni braukāja tikai nabagi – varētu teikt, ka tas posms bija bezkultūra velo jomā. Pirms dažiem gadiem dāņi organizēja Latvijā pasākumu, kura laikā tika stāstīts, kā Dānijā attīstījusies velo infrastruktūra. Velo kultūra netika pieminēta, jo tas šajā valstī ir kā ikdienas pārvietošanās veids. Tagad varētu teikt, ka Latvijā top velo kultūra, es pat teiktu, ka veidojas velo kults. Daudzos gadījumos mēs redzam velosipēdu ne gluži kā satiksmes līdzekli, bet gan kā dizaina objektu. Arī reklāmās velosipēda logo tiek plaši izmantots. Neatkarīgi no tā, vai braucējs strādā bankā, medijos vai ir vienkārši students – šie cilvēki brauc ar velosipēdu un jūtas vienā līmenī ar pārējiem. Man ļoti patīk, ka piedalīsies divi Ērenpreisi – gan Dace, gan Toms. Dace vairāk stāstīs par dzīvesttilu, velo modi, taču Toms stāstīs par velosipēda tradīcijām pilsētvidē. Piedalīsies arī Neils Kalniņš no iepriekš pieminētā Blue Shock Bike, kurš stāstīs par velo evolūciju, lai apgāztu stereotipu par to, ka velosipēdu nevar izgudrot no jauna. Par velosipēdu kā kultūras veicinātāju runās arī Latvijā atpazīstams arhitekts Pēteris Blūms.
M.L.: - Par telpu stāstīs arhitekts Toms Kokins, kurš aktualizēs pilsētvidi pārmaiņu priekšā. Šeit ir stāsts par velo joslām, par to, kā dažādi intelektuāļi saskata Rīgu tādu, kādai tai vajadzētu būt. Jādomā ir ne tikai par riteņbraucējiem, bet arī par gājējiem. No mazliet cita skatupunkta šo tēmu aktualizēs Gunita Kuļikovska no Laikmetīgās arhitektūras informācijas centra. Jānis Kundziņš stāstīs par pilsētvides izmantošanu sportam un atpūtai, kurš vēl pirms pāris dienām stāstīja, ka nesen ir izbūvēti vairāk nekā divdesmit skeitparki ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Kā pēdējā šajā sadaļā uzstāsies Liepājas pašvaldības pārstāve.
V.S.: - Ja runājam par kultūru, pēdējā laikā riteņbraucēju uzvedība uz ielām ir aktuāla tēma. Kā viens no dalībniekiem uzstāsies nezināmais Viesturs Silenieks, kurš stāstīs par savstarpējo velosipēdistu cieņu un toleranci pret apkārtējiem. Uzreiz pēc manis runās Jānis Golubevs no CSDD par konfliktu mazināšanas ceļu. Par velo tūrismu un saskarsmi stāstīs, manuprāt, viens no zinošākajiem Latvijas kultūras objektu speciālistiem Juris Smaļinskis (apvienība “Lauku ceļotāji”). Par velotūrismu kā kultūras veicinātāju stāstīs Inese Šīrava – šeit būs stāsts par to, ka velosipēdists kā tūrists mūsu produktos atstāj daudz vairāk līdzekļu, nekā, ja tas pārvietotos ar auto. Olita Sproģe no RDSD stāstīs par starptautiskajiem projektiem, no kuriem var iegūt līdzekļus velo attīstībai. Šo sadaļu noslēgs Ventspils pašvaldības prezentācija par mārketinga veicināšanu, liekot uzsvaru uz velo – jāmācās no tiem, kuri prot.
Tie, kuri grib pieteikties kā klausītāji, sūtiet pieteikumus uz olita.sproge@riga.lv . Vietu skaits ierobežots!
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
