Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Latvijas Riteņbraucēju apvienība darbībā

Ziņa publicēta: 14.10.2013 19:21
Liela daļa no visiem šobrīd ir ikdienas velosipēdisti, bet, sākoties ziemas sezonai, tomēr daudzi nolien ziemas migā. Vairāk nav tā redzamā velosipēdistu pulcēšanās pēc pulksten 17.00 Rīgas ielās, krodziņos un citur. Tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem velosipēds nav sirdīs, tas nozīmē, ka viņi ir nolikuši savus divriteņus ziemas migā. Ir arī tādi cilvēki, kuri visu cauru gadu domā, organizē saistībā ar velo. Tādēļ raidījuma “Velopasaule” vadītājs Viesturs Silenieks uz raidījumu aicināja Latvijas Riteņbraucēju apvienības ģenerālsekretāri Marutu Laģi.

Viesturs Silenieks: - Latvijas Riteņbraucēju apvienība ir lielākā sabiedriskā organizācija Latvijā, kura apvieno daudz un dažādas ar riteņbraukšanu saistītas apvienības, biedrības, veikalus, u.c. Maruta, vēlējos jautāt – ir taču Latvijas Riteņbraukšanas federācija. Kāpēc vajadzīga vēl otra organizācija riteņbraucējiem?

Maruta Laģe: - Te ir diezgan liela atšķirība – kā Tu minēji, velobraucēji pārvietojas arī ziemā. Mēs esam par visiem tiem, kuri pārvietojas ar riteni, neatkarīgi no laikapstākļiem vai gadalaika – Latvijas Riteņbraucēju apvienība darbojas ikdienas riteņbraucēju interesēs. Latvijas Riteņbraukšanas federācija rūpējas par sportistiem, kuri ar to nodarbojas profesionāli. Jebkurš no mums ir braucis vai brauc ar velosipēdu, bet tie, kuri ir sportisti, ir tikai maza sabiedrības daļa.

V.S.: - Sanāk, ka visi, kuri jebkad ir braukuši ar ričuku, var pievienoties – kurš tad nav?

M.L.: - Galvenais, lai rūp velo.

DJ Rise: - Es nekad neesmu piedalījies sacensībās un ikdienā braucu ar velo!

V.S.: - Tad jau Tu esi Latvijas Riteņbraucēju apvienības mērķauditorija. (smejas)

DJ Rise: - Jā, visdrīzākais viņi aizstāvēs manas tiesības. (smejas)

M.L.: - Ja Tu esi ieinteresēts ikdienas riteņbraukšanas attīstībā, tad pilnīgi noteikti. Vari pieteikties!

DJ Rise: - Esmu ļoti ieinteresēts riteņbraukšanas attīstībā. Esmu ieinteresēts, lai rudens laikā no braucamās ceļa daļas tiktu novāktas lapas, lai jau atkal nākamajā vai aiznākamajā trešdienā es, nākot uz darbu, nežēlotos par to, ka atkal nokritu.

M.L.: - Bet ir taču skaisti. (smejas)

DJ Rise: - Ir skaisti, protams – skaisti arī nokritu. (smejas)

V.S.: - Baigi skaisti, it īpaši rudens laikā, kad lapas ir daudz.

DJ Rise: - Un ja vēl ir organizācija, kura aizsargā manas tiesības...(smejas)

V.S.: - Pasaulē šādas organizācijas mēdz saukt arī par velo advokātiem. Tas nav tādā izpratnē, ka aizstāv juridiskās tiesības kādā ceļu satiksmes negadījumā, bet gan varētu teikt, ka tā ir riteņbraucēju advokatūra. Kā Tev šķiet, Maruta, vai tas attiecas arī uz Latvijas Riteņbraucēju apvienību?

M.L.: - Varētu teikt, ka Latvijas Riteņbraucēju apvienība aizstāv savu mērķauditoriju ne tikai no juridiskā, bet arī no sociālā, ekonomiskā viedokļa. Mēs atbalstam velosipēdistus sākot ar pasākumu organizēšanu, ar informēšanu, infrastruktūras izstrādāšanu, tiesību aizsargāšanu – būtībā visās jomās. Mums droši var ieteikt priekšlikumus un iespējams, ka idejas tiks īstenotas, kā arī var nākt talkā realizēšanas procesā.

DJ Rise: - Vai ir arī kāda dalības maksa par iestāšanos biedrībā?

M.L.: - Ja ir vēlēšanās kļūt par mūsu biedru, nav noteikta samaksa.Galvenais ir demokrātiskā gaisotnē apvienot visus, kuriem rūp velo. Var iesaistīties pilnīgi jebkurš – tieši šobrīd arī apvienojam fiziskas personas un cenšamies veidot ekspertu darba grupas. Var apskatīt arī biedru anketas – anketās fiziskām personām ir dotas iespējas, kādās ir iespēja darboties, bet var minēt arī savu variantu un uzsākt ko jaunu. Organizētās ekspertu darba grupas būs profesionālākas un darboties spējīgākas nekā, ja katra fiziskā persona darbotos individuāli.

V.S.: - Izstāsti lūdzu, kas ir dibinātāji?

M.L.: - SIA “Velokurjers”, biedrība “Latvijas Velo informācijas centrs”, sauleskolektors.lv, “BIMAB”, kā arī Latvijas Veclaiku divriteņu klubs.

V.S.: - Labais ir sauleskolektors.lv. Daudzi varētu nesaprast, kāpēc šāda organizācija ir jūsu biedri. Laikam sanāk, ka apvienojat jebkuras personas, kuras ir ieinteresētas velo attīstību. Kuras personas ir vairāk? Juridiskās vai fiziskās?

M.L.: - Kā jau teicu, iesaistīties var gan fiziskās, gan juridiskās personas. Šobrīd ir 40 biedri, no kuriem 10 ir fiziskas personas, taču pārējie – juridiskas.

V.S.: - Skatoties mājas lapā, var secināt, ka tie ir dažādi velo draugi - Kuldīgas Tūrisma attīstības centrs, “MiiT” kafejnīca un velo darbnīca, “Piens velo” kafejnīca, SIA “Gandrs ”, franču velo tirgotājs Moowelo, SIA "Blue Shock Taxi", “SiXT” velo noma, “Innocent Cafe”, u.c. Vairāk tie ir tirgotāji, ražotāji, bet pārējie ir no dažādām sfērām.

M.L.: - Arī kafejnīcas, lai cik jocīgi tas nebūtu, ir mūsu biedri. Vairākas no tām ir arī velosipēdistiem draudzīgas – ir izveidotas drošas velonovietnes, kā arī attieksme pret velosipēdistiem ir pilnībā atšķirīga no citām vietām. Es teiktu, ka tur ir tāda kā “velo bohēma”.

V.S.: - Taisnība. Piemēram, “Innocent Cafe” Blaumaņa ielā var redzēt, ka uz stūra ir sakrauta kaudze ar velosipēdiem, bet blakus kafejnīcā, piemēram, viens velosipēds tikai. Tad ir jautājums, kuru es pats neesmu izpratis – kas viņus tur pievelk?

DJ Rise: - Domāju, tur ir savs bariņš, kurš regulāri pulcējas. Tas lielā mērā ir atkarīgs no personāla. Izskatās, ka sabiedrība kopumā pēdējā laikā palikusi tāda pieļāvīgāka – es personīgi ar velosipēdu eju iekšā ne tikai kafejnīcās, bet arī bankās un man nav bijušas problēmas. Ja problēmas tomēr rodas, tad acīmredzot nav mana vieta.

V.S.: - Ļoti labi – agrāk velosipēdistu izmeta ārā un miers, bet tagad jau sāk domāt, vai vajag mest ārā – tajā pašā ”Innocent Cafe” brauc sabiedrībā zināmi advokāti, arhitekti, u.c, tādēļ ir jāpadomā, vai velosipēdists tiešām ir nabags? Manuprāt tas ir forši, ka velosipēds nav zīmogs kaut kādam cilvēku slānim, bet gan tie ir cilvēki ar brīvu domāšanu, kuriem rūp savs laiks – atšķirībā no autobusu un mašīnu stāvēšanas sastrēgumā , uz velosipēda var uzsēsties un braukt.

M.L.: - Es gribētu piebilst, ka velosipēds ir lielā mērā kļuvis kā trends, aksesuārs. Esmu arī pamanījusi, ka tie, kuri ikdienā pārvietojas ar divriteni, ir daudz laimīgāki, nekā tie, kuri sēž sastrēgumos – varbūt arī šī ir atbilde, kāpēc velosipēdistiem draudzīgās kafejnīcās arī apkalpojošais personāls ir tik labvēlīgi noskaņots, pozitīvs.

V.S.: - Tas nozīmē, ka, ja pie kafejnīcas redzami daudzi velosipēdisti – var iet iekšā un pa galvu nedabūsi. (smejas) Latvijas Riteņbraucēju apvienībā iesaistās arī dažādos pasākumos – domāju, ka sabiedrībai derētu atgādināt, kādi bijuši pēdējie. Jāsaprot, ka arī daudzi biedri daudz ko dara un ne vienmēr tas ir apvienības vārdā, bet apvienība ir tā, kura palīdz šiem pasākumiem notikt. Var pieminēt „Latvijas Veclaiku divriteņu klubu”, kurš organizē arī Tvīda braucienu, arī „Tru Fix Kru”, kuri piedalās minitreka sacensībās. Saprotu, ka Latvijas Riteņbraucēju apvienības daudzpusību ir grūti iezīmēt, bet, Maruta, varbūt Tu varētu mēģināt pastāstīt par pēdējiem pasākumiem, aktivitātēm Latvijas Riteņbraucēju apvienības dzīvē?

M.L.: - Viens no tiem bija pasākums 28. augustā „Zinošs un drošs”, uz kuru tika aicināti arī mūsu biedriem. Bija arī pārstāve no CSDD, jo mērķis bija radīt drošu atmosfēru un zinošus bērnus. Pasākuma norises vieta bija Āgenskalna sākumskolas pagalms, kur bērni tika iepazīstināti ar drošības priekšnoteikumiem, pārvietojoties ar velosipēdu, kā arī tika rādīti dažādie velosipēdu veidi. Pirms kāda laika bijām nosūtījuši Saeimas prezidijam vēstuli, kurā lūdzām izveidot apakškomisiju, kas aptvertu tos, kuriem rūp velo attīstība. Mērķis bija velo iekļaušana NAP, kā arī ar laiku finansējuma piešķiršana velo jomai. Šeit vēlos piebilst, ka viss sāk virzīties uz priekšu – pirmdien, 14. oktobrī, mums ir norunāta tikšanās ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju, kur runāsim par apakškomisijas izveidi, lai viss raitāk sāktu virzīties uz priekšu. Ir vēl viens nesen veikts pētījums, kurš saistīts ar 2014. gada cenu izmaiņām Rīgas sabiedriskajā transportā.

V.S.: - DJ Rise, uztaisam testu – vai Tu zini, cik pašlaik maksā biļete sabiedriskajā transportā?

DJ Rise: - Jā, es diezgan bieži izmantoju sabiedrisko transportu. Nu labi, cik nu bieži – ja pēkšņi sākas lietus un es redzu sabiedrisko transportu, kurš dodas man vajadzīgajā virzienā, tad ielieku savu velosipēdu un aizbraucu, kur man vajag. Starp citu, paldies mūsu valsts vadībai par to, ka ir šāda iespēja.

V.S.: - Starp citu, tā bija Latvijas Riteņbraucēju apvienības iniciatīva.

DJ Rise: - Liels paldies. Arī pirms šīs atļaujas man ir bijušas situācijas, kad autobusa vadītājs dzen ārā ar visu velosipēdistu. Tagad zinu, ka sabiedriskā transporta viena brauciena cena ir 0,50 Ls. Ja pērk pie šofera, tad 0,70 Ls.

V.S.: - Vai zini, cik būs no 2014.gada?

DJ Rise: - To gan nepateikšu.

V.S.: - Nu redzi, tas ir arī normāli, ka nepateiksi. Diemžēl, lielākajai sabiedrības daļai, kura nav iedziļinājusies cenu izmaiņās, ir viedoklis par tām. Par šo tēmu arī ir pētījums.

M.L.: - Jā, būs atšķirīgas cenas rīdziniekiem un iebraucējiem. Rīdziniekiem biļetes cena būs 0,42 Ls, bet iebraucējiem – 0,84 santīmi. Sanāk, ka rīdziniekiem būs par 0,08 Ls lētāk, nekā tagad, bet iebraucējiem būs par 0,14 Ls dārgāk, nekā tad, ja biļeti pirktu pie autobusa vadītāja.

V.S.: - Kāda tam vispār saistība ar velobraukšanu?

M.L.: - Daudzi spriež, ka, ieviešot cenu izmaiņas, vairāk tiks izmantotas privātās automašīnas. Mēs gribam uzsvērt, ka ir vēl viens variants – ir velo! Tādēļ tika izveidots pētījums, kur ir aprēķinātas dažādas kopējās izmaksas dažādiem pārvietošanās variantiem. Izvēlējāmies divus aptuvenos galamērķus no Rīgas ikdienā – Valmiera un Jelgava. Pieņēmām, ka pasažieris pārvietojas 20 darba dienas mēnesī. Viens no variantiem bija vilciena/starppilsētu autobusa kombinēšana ar citiem transporta līdzekļiem. Prognozētā mēneša biļetes cena iebraucējiem darba dienām vienā maršrutā no 2014.gada būs 24,32 Ls. Skaitļi pētījumā vēsta, kas ir izdevīgi un kas ir mazāk izdevīgi. Analizējām arī datus, kādas būtu izmaksas, kombinējot starppilsētu autobusu/vilcienu ar velosipēdu. Diemžēl, Rīgas autoosta sniedza ziņas, ka ne vienmēr būs iespēja velosipēdu pārvadāt autobusā. Izrādās, ka velosipēdu pieņemt autobusā var tikai izjauktā veidā un bagāžniekā, kas daudziem noteikti nederēs. Taču vilcienos ir speciāli šim mērķim paredzēti velosipēdu turētāji. Veicot pētījumu, atklājās, ka vilcienu kombinēt ar velosipēdu visizdevīgāk būtu, ieviešot iespēju iegādāties mēneša abonementa biļeti bagāžai.

V.S.: - Kādas ir aptuvenās izmaksas, ja visas mēneša darba dienas pārvadā velosipēdu vilcienā?

M.L.: - No Valmieras līdz Rīgai tie būtu 34,60 Ls, taču pati mēnešbiļete no šī punkta maksā 84 Ls. Velosipēda pārvadāšanas izmaksas sastāda aptuveni 40 % no mēnešbiļetes cenas. Ja tiktu ieviesta bagāžas biļetes, tās noteikti būtu daudz izdevīgākas.

V.S.: - Ja mēs skatāmies uz ārzemju piemēriem – lielākās velosipēdu novietnes ir tieši pie stacijas. Piemēram, esmu bijis Amsterdamā – tur velosipēdu novietnes ir pat četros stāvos.

M.L.: - Arī to mēs iekļāvām pētījumā – daudziem arī bagāžas biļetes cenas varētu šķist pārāk dārgas. Bet diemžēl, ne AS “Pasažieru vilciens”, ne pašvaldība negarantē, ka droši var atstāt velosipēdu vilciena stacijā Rīgā, lai jau nākamajā rītā ar to turpinātu braukt.

V.S.: - Es redzēju arī šo pētījumu – man izskatās, ka paradumus. Vienīgi tie, kuri dzīvo Pierīgas robežās, varētu sākt braukt ar riteni. Autovadītāji iespējams pat nezina, cik pašlaik maksā sabiedriskā transporta cena Rīgā, jo tas viņus neinteresē. Maruta, varbūt Tu zini – kādai būtu jābūt maksimālajai sabiedriskā transporta biļetes cenai, lai pārvietoties ar automašīnu kļūtu izdevīgāk?

M.L.: - Tas, protams, ir atkarīgs no automašīnas degvielas patēriņa un galamērķa – mēs izvēlējāmies divus patēriņus – 5 l/100 km un 10 l/100 km. Piemēram, braucot no Valmieras ar auto, kura degvielas patēriņš ir 5 l/100 km, maksimālai sabiedriskā transporta biļetes cenai būtu jābūt 3,26 Ls, kas ir 3,5 reizes dārgāk, nekā biļete maksās no 2014.gada. Turpretī, braucot ar auto, kura degvielas patēriņš ir 10 l/100 km, Rīgas sabiedriskajam transportam būtu jāmaksā 8,63 Ls. Daudzi lēš, ka Igaunijā, Tallinā cilvēki var pārvietoties ar sabiedrisko transportu bez maksas. Izrādās, ka bez maksas var braukt tikai Tallinā deklarētie. Pārējiem biļetes cena ir 1,60 eiro, kas ir pat dārgāk, nekā mums solās būt. Iespējams, Rīgas dome virzās uz šo mērķi. Runājot par izdevīgumu, braucot ar velosipēdu, veicām papildu aprēķinus – ja visvienkāršākais velosipēds maksā 150 Ls un mēnešbiļete Rīgas sabiedriskajam transportam – 24,32 Ls, tad iegādāts velosipēds sāk atmaksāties jau pusgada laikā. Bet, ja tas ir mājās, nevajadzētu ļaut tam apaugt ar putekļiem, it īpaši, ja tā lietotājs dzīvo Pierīgā.

V.S.: - Super! Atskatoties uz Latvijas Riteņbraucēju apvienības paveikto, var secināt, ka jūs piedalāties arī ceļu satiksmes noteikumu grozīšanā, sūtāt priekšlikumus, izsakāt atzinumus, kritiku, izstrādājat velo infrastruktūras izstrādāšanas kritērijus. Rīgā satiksme ir ļoti intensīva un var just, kur ir nepilnības. Varbūt viena no tām ir riteņbraucēju zemais izglītotības līmenis?

M.L.: - Tieši tādēļ mēs veicam arī sabiedrības izglītošanu – piedalījāmies arī Veloskolas organizēšanā, kuru izejot, skolēni ieguva riteņbraukšanas tiesības. Ir būtiski saprast, cik nozīmīgi i izglītot skolēnus, jo, lai cik mēs būtu riteņbraucēji, sākumā mēs visi esam gājēji un vajag apzināties savus pienākumus, tiesības. Lai noskaidrotu situāciju Rīgas pašvaldības skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs, veicām aptauju. Mūsu mērķis ir iegūt atbildes no 100 % visām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Jautājumi, kuri tiek uzdoti anketās, saistīti ar bērnu izglītošanu CSN jomā, materiālu izmantošanu, velosipēdu novietņu izveidi pie skolas, u.c. Pagaidām no 118 skolām anketas nav atsūtījušas 40, bet no 157 pirmsskolas izglītības iestādēm anketas nav atsūtījušas 16 - pirmsskolas izglītības iestādes ir aktīvākas. Ir liels prieks, jo bieži zvana arī iestāžu vadītāji, lai pateiktos, ka apkopojam šāda veida datus, kā arī lūdz palīdzību konkrētās jomās. Bet, diemžēl, cik cilvēku, tik viedokļu. Ir arī tādi, kuri uzskata, ka ir daudzas jomas, kuras attīstīt būtu prioritārāk, lai gan, manuprāt, drošība ir pirmajā vietā un, lai bērni justos droši, CSN ir jāapgūst. Domāju, ka šo anketēšanu būtu lietderīgi atkārtot pēc gada vai diviem, jo velosipēdistu skaits nemitīgi turpina pieaugt un domāju, ka arī apstākļi uzlabosies.

V.S.: - Interesanti, kāds būs apkopojums – ir arī daudzas skolas, uz kurām ir aizliegts braukt ar velosipēdu, ir tādas, uz kurām brauc maz velosipēdisti un tādas, uz kurām brauc ļoti daudz. Tad rodas jautājums – kur ir problēma?

M.L.: - Starp citu, mums ļoti labi palīdz arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, kuri regulāri apjautājas, kuri ir tie, kuri vēl nav atsūtījuši anketas, lai varētu atgādināt.

V.S.: - Vēl ir daudzas lietas, kuru dara cilvēki no Latvijas Riteņbraucēju apvienība – zinu, ka tagad arī jaunā darba grupa iesaistījusies velo infrastruktūras plānošanā, veidošanā. Par to vairāk varēs dzirdēt arī Rīgas velo konferencē. Maruta, varbūt pastāsti par šo pasākumu.

M.L.: - Tādā formātā kā šogad, tā notiks otro reizi. Organizējam konferenci un izstādi sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, pasākums norisināsies 29.novembrī. Pagājušajā gadā nosaukums bija „Velosipēdists pilsētvidē”, šogad tēma būs kultūra un nosaukums būs „Kultūra. Dzīvesstils. Attiecības. Telpa.”. „Kultūra” ir nedefinējams jēdziens un pilnīgi visas šīs tēmas šķautnes nebūs iespējams apspriest konferences laikā. Uz konferenci varēs ierasties jebkurš, bet pagaidām vēl nav sākusies pieteikšanās.

V.S.: - Tad gaidām informāciju. Varbūt pastāsti, kādi ir tuvākie pasākumi, aktivitātes, kuras tiek organizētas?

M.L.: - Pašlaik arī cenšamies apkopot informāciju par to, kādas ir iespējas velosipēdus pārvadāt vilcienos. Vēlamies uzzināt, kāds ir vilcienu kopējais skaits un cik vilcienos vēl nevar pārvadāt vilcienus, kā arī aptuveni cik procenti no visiem pasažieriem ikdienā kombinē velosipēdu ar vilcienu. To mēs varēsim uzzināt pēc iegādāto bagāžas biļešu skaita, taču precīzi to nevarēsim noteikt, jo bagāžas kategorijā ietilpst arī čemodāni un dzīvnieki, tomēr 2/3 visu bagāžas biļešu ir paredzētas riteņu pārvadāšanā. Datus apkopojam, lai, iespējams, varētu ko ieteikt AS „Pasažieru vilcienam”.

Balstoties uz raidījuma materiālu, vortāls www.divritenis.lv aicina ikvienu rakstīt priekšlikumus vai ieteikumus Latvijas Riteņbraucēju apvienībai uz e-pastu divritenis@divritenis.lv

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
:: janka 2013.10.14 22:46 Ko darītu Rīgas satiksme brīdī, kad vismaz puse sabiedriskā transporta lietotāji pārsēstos uz velo? Paceltu cenas reiz 2 ?
:: janka 2013.10.14 22:20 Ak jā, jaunais velocelinjš pirms spīķeriem no Vecrīgas puses, gar Daugavu jau sācis sadalīties :(
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 6 + 2 =




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV