Bieži vien mēs ejam pa dzīvi, pa ielām un šķiet, ka viss ir kārtībā. Tomēr ne visi mana, cik ļoti daudzi zemes gabali ir neizmantoti. Katram satiksmes dalībniekam šķiet, ka vietas ir par maz, tādēļ šo brīvo laukumu izmantošana varētu atrisināt arī gājēju, riteņbraucēju, autovadītāju savstarpējās nesaskaņas. Lai aktualizētu šo tēmu, Viesturs Silenieks uz raidījumu aicināja Laikmetīgās Arhitektūras Informācijas centra pārstāve Gunita Kuļikovska, kā arī pārstāvji no “Other side studio” - Kristaps Kleinbergs un Helvijs Savickis.
“Manual: Urban Sports and Architecture”
Viesturs Silenieks: - Ir tāds interesants pasākums, kura ietvaros rodas dažādi jauni objekti. Helvij, pastāsti!
Helvijs Savickis: - Mēs esam izveidojuši ciklu mēneša garumā “Manual: Urban Sports and Architecture”. Šī cikla ietvaros mēs apskatām urbānos sporta veidus – skeitbordings, BMX, agresīvo skrituļslidošanu un parkūru no arhitekta viedokļa. Jautājumi, kuri tiek uzdoti saistībā ar šīm tēmām ir dažādi – gan par pieejamību un lietojumu pilsētā, gan arī par arhitektu zināšanām šajā jomā – cik augstām jābūt apmalēm, lai skeitbordisti varētu nolekt vai uzbraukt uz tām? Tādēļ esam uzbūvējuši Vecrīgā 35 m garu skeitparku, kā arī izveidojuši izstādi Arhitektu nama lielajā zālē.
Foto: izstāde lieliski kalpo arī izglītībā - 1. Ģimnāzijas skolēni tagad zīmēšanas stundas pavada Torņa zālē skicējot skeitborda fotogrāfijas:
Gunita Kuļikovska: - Šīs aktivitātes uzskatām tikai kā dialoga sākumu sarunām starp profesionāliem arhitektiem un sabiedrību. Vēlamies parādīt arhitektu iespējas, piesaistīt cilvēkus caur šo urbāno sporta veidu perspektīvu. Pasākumu sērija sastāv no filmām, izstādēm, augsta līmeņa vieslektoriem – visi kopā runā par arhitektūras un sporta veidu mijiedarbību pilsētās. Cenšamies piesaistīt cilvēkus, kuri iepriekš nav iedomājušies, ka pilsētā varētu būt šāds skeitparks vai jauniešus, kuri nekad nav bijuši Arhitektu nama ēkā un nezina, kur tā atrodas.
V.S.: - Jūs teicāt, ka arhitektiem vajadzētu piedomāt par to, lai visiem pilsētas ielas būtu derīgas. Bet varbūt viņi traucē pārējiem?
H. S.: - Tieši tā! Mēs nesakām, ka Rīgu pārvērtīsim par vienu lielu skeitparku. Arhitekti bieži vien neziņas dēļ, pie ieejas mājās izveido apmales, kuras skeitbordistiem tieši šķiet vispievilcīgākās.
V.S.: - Interesanti, kurš ir arhitekts Andreja Upīša piemineklim pie Kongresu nama – tam laikam būtu jāpasakās. Čaļi to vietu dikti iemīlējuši. (smejas)
H. S.: - Jā, bet vai arhitekts to bija darījis speciāli? Noteikti, ka nē.
V.S.: - Tajos laikos par to noteikti neiedomājās.
H. S.: - Tieši tāpēc nosaukums ir “manual” - šī vārda tulkojums ir “triks”. Šī cikla garumā vēlamies iepazīstināt arhitektus ar dažādām detaļām.
V.S.: - Varbūt pat nevajag speciāli tērēt naudu skeitparkam – iespējams projektēt kāpnes, slīpumus tā, lai arī citi var tās izmantot.
H. S.: - Tieši tā! Visinteresantākais visā šajā pasākumā man liekas tas, ka šie sportisti arī raugās uz arhitektūru. Viņi nespriež par arhitektūru ar tādiem vārdiem kā “skaista”, “neglīta”. Dažādām detaļām viņi pieliek klāt kādu funkciju, kura piešķir telpai jaunu dinamiku.
V.S.: -Liekas, ja ņem visu šādā kontekstā, tad katrai profesijai ar laiku nāk klāt savs skatu punkts – droši vien arī mediķi uz arhitektūru skatās citādi, domājot par to, kā nestuves vieglāk stumt. Atceros, ka ilgāku laiku trenējos klinšu kāpšanā un uz katru ēku skatījos tā, it kā gribētu tajā uzkāpt.
Kristaps Kleinbergs: - Vēlos apstiprināt, ka katrs par ielas arhitektūru spriež arī no savas profesijas skatu punkta. Ar šo pasākumu vēlējāmies rādīt, ka urbāno sportu kultūra un industrija ir daudz plašāka, nekā var šķist. Ar ārzemju piemēriem un vieslektoriem no citām valstīm, centīsimies panākt, lai cilvēki to saskata.
Pasākuma interesantie dalībnieki
V.S.: -No kurienes būs šie lektori un ar ko viņi nodarbojas?
H. S.: - Viens no lektoriem būs Rasmus Andersans. Šim lektoram ir pašam savs arhitektu birojs un viņš ir sastrādājies ar vairākiem lieliem brendiem, darbojas kā pilsētu plānotājs. Viņa darbība ir diezgan iespaidīga – tukšā zemes trijstūrī viņš spēj ieviest dažādus sporta elementus. Runājot par Tavu sapni – esmu redzējis, kā viņš reāli pieliek mājām kāpšļus un citi mājās var kāpt.
K. K.: - Rasmus ir no Kopenhāgenas, bet būs vieslektors arī no Londonas – Ians Bordens. Šis viesis ir teorētiķis, arhitektūras pasniedzējs. Ians ir sarakstījis grāmatu “Skateboarding, Space and the City: Architecture and the Body ”. Šobrīd grāmatas autors ir arī iesaistījies aktīvā diskusijā par kādu Londonas publisko skeitparku, kurš būtībā ir publiskā telpa. Varētu pat teikt, ka tas nav skeitparks – tā ir publiskā telpa un pēc likuma ar to var darīt, ko vēlamies – skeitbordisti to vienkārši ir ieņēmuši. Trešais vieslektors būs Janne Sario no Helsinkiem, Somijas. Viņš vada pats savu ainavu arhitektūras biroju un kas ir svarīgi – pats ir bijis profesionāls skeitbordists. Rīgā viņš uzstāsies ar lekciju “Skateboarding Architecture”.
V.S.: - Ļoti interesanti izklausās visi šie lektori – kam tas būs domāts? Tur var iet cilvēki no ielas vai tikai skeitbordisti?
G. K.: - Pasākumus ir iespējams apmeklēt jebkuram – var ieiet paklausīties vai, pastaigājoties gar Arhitektu namu, ieiet iekšā un apskatīt izstādi, kura tiešām ir augstā kvalitātē. Izstādē varēs redzēt, ka ir iespējams atdzīvināt neizteiksmīgu arhitektūru caur skeitbordinga elementiem. Var sekot mums līdzi facebook.com – meklējiet zem vārdiem “Manual: Urban Sports and Architecture”. Šobrīd aktuālākais ir lekciju cikls – 19. līdz 21. septembris. Visas lekcijas notiks Arhitektu namā, vienīgi Iana Bordena lekcija notiks Arhitektūras un mediju centrā H2O 6.
Dažādo satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecības
V.S.: - Ļoti interesanti. Intereses pēc gribu jautāt – kā rīkoties gājējiem? Tik daudz satiksmes dalībnieku – gan ar skeitbordiem, gan ar skrituļslidām, velosipēdiem...Vai nav tā, ka gribat ņemt varu pār gājējiem? Protams, es tā izaicinoši tagad jautāju. (smejas)
H. S.: - Labs jautājums. Mēs vēl neesam tik augstā līmenī – caur šo projektu arī neveidojam pilsētā nevienu elementu, kurš paliktu uz ilgāku laiku. Bet Austrijā, Insbrukā centrālajā laukumā bija izveidotas dažādas viļņainas platformas pie valdības ēkas. Arhitekts bija izrēķinājis, kādas trajektorijas ir skeitbordistam, BMX velosipēdiem, citiem riteņbraucējiem vai gājēju plūsmām, jo katram trajektorija ir sava. Es ceru, ka mēs nonāksim līdz tam punktam, kad pilsētā sāks domāt par gājējiem, jo sākumā jātiek galā ar riteņbraucējiem.
V.S.: - Bet varbūt vajag otrādāk – sākumā par gājējiem un tad par riteņbraucējiem? Tomēr gājēji mēs esam visi, bet riteņbraucēju ir mazāk.
G. K.: - Man šķiet, ka visus nevajadzētu dalīt kārtās – efektīvāk visus būtu nostādīt vienā līmenī, uz vienas platformas, ļaut sadarboties un iepazīt vienam otru. Labāk būtu, ja velospiēdisti brauktu uz brauktuves, vienā līmenī ar autovadītājiem. Tas garantētu, ka autovadītāji labāk iepazītu riteņbraucējus un otrādi.
V.S.: - Tas ir viens no piemēriem, kuru bieži stāstu tiem, kuri nodarbojas ar ceļu satiksmes drošību. Mēs visi esam redzējuši, ka Āzijā ir pilns ar aitām, bet neviena netiek nobraukta, jo tu tās redzi, bet ar mašīnu stumdies un tiec galā. Tajā brīdī, kad uz Latvijas ceļiem iznāk ārā alnis – gatavs. Tas ir tādēļ, ka alni iepriekš nemanīja. Tāpat ir arī ar riteņbraucējiem – ja tos laicīgi redz, viss ir kontrolējams.
Citu valstu pieredze
V.S.: - Kura ir tā skeitbordinga galvaspilsēta? Piemēram, riteņbraukšanai tās ir Amsterdama un Kopenhāgena.
K. K.: - Tā noteikti ir Barselona Spānijā – ļoti labs piemērs, kā pilsētā var ieviest skeitbordingu. Šī pilsēta ir sapratusi, ka tas arī veicina cilvēku pieplūdumu, uzlabo ekonomiku un veicina tūrismu.
V.S.: - Starp citu, Barselona ir arī viena no vadošajām pilsētām riteņbraukšanas jomā. Bet varbūt tur ir cita filozofija – mums, piemēram, ir pieminekļi, kuri tiek apskādēti, jo skeitbordistiem Rīgā nav atbilstošu apstākļu. Varbūt Barselonā cilvēki to saprot, tādēļ rada šiem sportistiem savu laukumu, kur darboties, lai netiktu bojāti citi objekti.
K. K.: - Man liekas, ka urbānajiem sportistiem ir azarts atrast vietas, kur viņi paši var izpausties. Ja viņiem kāda vieta nederēs, tā noteikti tiks pielāgota. Rīgā pašlaik ir aizsākusies “Do It Yourself” kustība – skeitbordists aiziet uz kādu punktu un, ja vieta nav laba, pats savām rokām, ar betona palīdzību vietu pielāgo. Vislielākais šīs kustības piemērs ir VEF “Do It Yourself” skeitparks. Teritorija ir privātīpašum un iepriekš bija visai degradēta. Puiši, kuri vēlējās to uzlabot, gāja pie īpašnieka, rādīja plānu, dabūja sponsorus un beigās arī izveidoja skeitparku.
V.S.: - Arī Jūsu pasākums, vieslektori, izstāde prasa kaut kādus līdzekļus – kā dabūjāt līdzekļus?
H.S.: - Visvairāk mums prieks par mūsu draugiem - “Live Riga”, projektēšanas birojs “Arhis” , Britu padome Latvijā, augstskola RISEBAA – visiem milzīgs paldies!
G. K..: - Jā, bez šiem draugiem pasākums nebūtu izdevies – viņi redzēja un saprata, ka tieši šis viss ir nepieciešams Latvijas attīstībai.
V.S.: - Jā, vajadzētu vēl vairāk popularizēt šo visu – nebiju dzirdējis, ka Latvijā šādi skatās uz arhitektūru, rada tai pievienoto vērtību. Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt ar daudzajiem ātruma piekritējiem? Riteņbraucēji, skrituļotāji, skeitbordisti būs un paliks arvien vairāk. Pieļauju, ka nākamo divu gadu laikā un zinu, ka Satiksmes departamentā nepārtraukti pieaug saņemto sūdzību skaits.
H.S.: - Personīgi man šķiet, ka, salīdzinot Rīgu ar Berlīni, var secināt, ka esam vismaz 20 gadus priekšā Berlīnei arhitektoniskā ziņā – mums ir ļoti daudzi piemēri no kuriem mums mācīties un no kuriem nemācīties.
G.K.: - Vajag apzināties, ka skeitbordings nav subkultūra, bet daļa kultūras, kura Rīgai piestāv.
V.S.: - Gunita, Tu esi iesaistījusies arī Miera ielas projektā. Izstāsti, kā izpaužas idejas par veloceliņa, velojoslas izveidi Miera ielas posmā?
G.K.: - Šeit atbildību vairāk uzņemas mans kolēģis Toms Kokins. Šis projekts radies intensīvi sadarbojoties ar Miera ielas biedrību. Mērķis ir ieviest velo joslu šaurajā Miera ielā, kur ir tramvajs, mašīnas, bruģis un pierādīt, ka varēs sadzīvot. Šī projektu atbalsta arhitekti, iedzīvotāji un ir savākti aptuveni 3000 parakstu tā īstenošanai. Tā nav runa tikai par infrastruktūras sakārtošanu, bet arī par ekonomisku izaugsmi.
V.S.: - Tā ir tāda laba ievirze, gribētos jau redzēt Miera ielu gatavu – tas ir loģiski, interesanti un domāju, ka nevienam arī netraucēs.
Vortāls www.divritenis.lv un raidījuma dalībnieki aicina piedalīties lekcijās, kuras notiks 19. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H20 6 - uzstāsies Ians Bordens. 20. septembrī Arhitektu namā uzstāsies Rasmus B Andersens, un pēdējā lekcija notiks 21. septembrī Arhitektu namā, kur uzstāsies Janne Sario. Pēc tam oktobra sākumā var sekot līdzi Pasaules Arhitektūŗas dienām, kurās notiekošajiem pasākumiem var sekot līdzi mājas lapā.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
