Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



"Nordea" un "Lattelecom" pieredze ar dienesta velosipēdiem

Ziņa publicēta: 25.08.2013 14:34
Ir dienesta automašīnas un ir arī dienesta velosipēdi. Rīgā mēs varam redzēt gan SIA “Lattelecom”, gan “Nordea” bankas velosipēdus ar viņu logo. Šo uzņēmumu darbinieki ikdienā brauc no viena ofisa uz otru ar firmas velosipēdiem. Lai noskaidrotu, kā veicās ar ieviešanas procesu un cik ieinteresēti ir darbinieki velosipēdu izmantošanā, raidījumā “Velopasaule” Romāns Meļņiks uz sarunu aicināja Gintu Bukovski, SIA “Lattelecom” galveno finanšu direktoru, un Ivaru Šmitu, “Nordea Finance” valsts priekšsēdētāju.

Dienesta velosipēdu ieviešana

Romāns Meļņiks: - Jūsu uzņēmumi ir ieviesuši dienesta velosipēdistus. Gint, ja pareizi saprotu, SIA “Lattelecom” bija pirmais. Cik sen darbiniekiem jau ir iespēja izmantot šos velosipēdus?

Gints Bukovskis: - Mūsu uzņēmumā šī iespēja pastāv jau kopš 2010. gada – šogad aprit trīs gadi kopš dienesta velosipēdu ieviešanas. Esam nobraukuši neskaitāmus kilometrus.

R.M.: - Varbūt uzņēmumam ir arī mērītāji, kuri nosaka, cik kilometrus darbinieki ir nobraukuši? Tad varētu pēc katras sezonas publicēt datus ar skaitļiem.

G.B.: - Nē, mērītāji diemžēl nav, bet ideja ir laba. Pašu velosipēdu ieviešana ir darbinieku iniciatīva, kuru vadība ņēma vērā. Toreiz ideja likās patiešām inovatīva un diezgan neparedzama šķita arī tās attīstība – tajā laikā vēl bija krīze un taupības režīms, bet tomēr plāns velosipēdu ieviešanai tika attīstīts un mēs to pilnībā nenožēlojam.

R.M.: - Cik Jums tagad ir velosipēdu?

G.B.: - Kopā mums ir desmit – tie ir apdarināti ar “Lattelecom” logo kā dienesta velosipēdi, bet darbinieki bieži vien izmanto arī savus personīgos riteņus.

R.M.: - Un kāda situācija ir “Nordea” kolektīvā? Cik sen Jums ir ieviesti šie velosipēdi un cik daudzi tos izmanto? Kā radās ideja?

Ivars Šmits: - Mums šī ir otrā sezona un ideja radās līdzīgi – no darbinieku puses. Tad, kad mēs bijām pārvākušies uz “Nordea” jauno ēku, darbinieki sāka pārvietoties ar velosipēdiem. Līdz ar to, radās jautājums – kur tos novietot? Iedomājāmies, ka darbinieki, kuri nepārvietojas ar velosipēdu uz darbu, varētu izmantot dienesta velosipēdu ikdienas vajadzībām. Pirmajā gadā ieviesām 7 dienesta velosipēdus, kuri bija pieejami galvenā ēkā. Šogad ir nākuši klāt vēl septiņi, no kuriem divi ir pieejami citās filiālēs Rīgā, un pārējie pieci atrodas bankas filiālēs Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Valmierā. Tā kā darbinieku velosipēdus varam rezervēt, izmantojot programmu Outlook, esam saskaitījuši, ka kopā abās sezonās veikti 1500 braucieni.Tas nozīmē, ka vidēji darba dienas laikā notiek astoņi braucieni. Esam arī izrēķinājuši, ka veiktā distance kopā ir aptuveni 5000 kilometri.

R.M.: - “Nordea” ir iespējams izmantot dienesta velosipēdus reģionālā mērogā. Kā ir “Lattelecom”?

G.B.: - Mums gan ir tikai Rīgā.

R.M.: - Bet velosipēds ir tas transports, ar kuru darbinieki pārvietojas gan lauku, gan pilsētu reģionos.

G.B.: - Galvenā doma, ieviešot dienesta velosipēdus bija saistīta ar to, ka Rīgā mums ir daudz struktūrvienību un šis ir ļoti labs veids, kā uz tām pārvietoties. Ir atsevišķi gadījumi, kad var pierakstīties uz riteni un ar to doties mājās, bet pamatā tas ir domāts izmantošanai tieši darba laikā.

R.M.: - Tad teorētiski ar to var braukt arī mājās, bet tad nākamajā rītā laicīgi jānodod atpakaļ, lai kāds cits darbinieks var braukt tālāk pildīt savus pienākumus. Kā ir ar privāto velosipēdu lietošanu? Vai pie uzņēmuma ir radītas speciālas velosipēdiem domātas novietnes?

G.B.: - Jā, Rīgā mums ir vairāki biroji un tie ir pietiekami lieli, tādēļ mums ir izveidotas vietas, kur var novietot velosipēdus. Galvenais, lai tos nenozog un lai tie nemētājās apkārt, netraucētu citiem.

R.M.: - Un kā ir ar velosipēdu novietnēm pie “Nordea”?

I.Š.: - Mums pie ieejas tās ir aptuveni 40 – gan slēgtas, gan atvērtas. Jāsaka gan, ka velosipēdu novietnes izveidot bija pat lielāks izaicinājums, nekā nopirkt dienesta velosipēdus.

R.M.: - Slēgtā tipa novietnes – tas nozīmē, ka viņas ir izveidotas iekštelpās?

I.Š.: - Mums ir daudzstāvu autostāvvieta zem ēkas un iekš tās atrodams slēgts, režģots būris, kur var novietot velosipēdu. Vēl viens pozitīvs jauninājums pie mums ir ieviestās dušas – tās noder darbiniekiem, kuri ceļā uz darbu veic lielus attālumus. Dušas ir vairākas un, lai gan uz tām rītos stāv dzīvā rinda, mums pietiek.

R.M.: - Kā abi uzņēmumi organizē velosipēdu apkopšanu? Vai ir kādi servisi, kuri Jums to nodrošina?

I.Š.: - Mums meistari ierodas reizi mēnesī – ja ir kaut kas novēršams, tad novērš. Protams, ja ir gadījums, ka ritenim nepieciešama tehniska palīdzība, kamēr darbinieks ir ceļā, meistari tiek izsaukti uzreiz.

G.B.: - „Lattelecom” ir līdzīgi, bet arī katram darbiniekam cenšamies norādīt, ka viņš ir atbildīgs par lietoto velosipēdu. Reizi mēnesī veicam regulāru velosipēda apskati.

R.M.: - Jūsu uzņēmumi mācījušies viens no otra. Vai ir zināmi arī citi, kuri nāk un izrāda interesi par šo transporta līdzekli? Varbūt nāk pēc padoma?

I.Š.: - Man ir bijusi pieredze – es braucu ar dienesta velosipēdu uz Līzinga devēju asociācijas sēdi un tad firmas darbinieki izrādīja interesi.

R.M.: - Jūs esat uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kurš arī pārvietojas ar velosipēdu, nevis ar dārgu limuzīnu.

I.Š.: - Jā, ja ir labs laiks un attālums nav pārāk liels (2.5 – 5 kilometri), tad ikdienā arī izmantoju šo iespēju. Un, kā jau teicu, citu uzņēmumu vadītāji arī sākuši izrādīt interesi un esmu dzirdējis, ka daudziem uzņēmumiem šīs idejas pārtop realitātē.

R.M.: - Kā ir “Lattelecom”? Vai arī pie Jums kāds ir nācis konsultēties par dienesta velosipēdu ieviešanu?

G.B.: - Pie mums konsultēties ir bijis “Nordea”. (smejas)

R.M.: - Tā ir lieliska iespēja uzņēmumam sevi parādīt kā videi draudzīgu firmu, kā arī mazināt sastrēgumu daudzumu pilsētā. Vai ir dzirtēta neapmierinātība no gājēju puses? Vai neviens nav sūdzējies par to, ka traucē?

I.Š.: - Mums ir bijušas “Nordea” velosipēdu lietošanas apmācības. Tajās esam izskaidrojuši darbiniekiem, kā izmantot velosipēdus pilsētas ielās. Cik man zināms, gājēji nav sūdzējušies. Arī brīžos, kad pats pārvietojos ar velosipēdu Rīgas ielās – ir situācija, kad ir veloceliņš, bet ir situācija, kad tāda nav. Ja nav, tad ir jāizvēlas, kur labāk braukt – pa trotuāru vai pa ielu? Ir bijušas situācijas, kad ir ātrāk jābremzē, gājējs sabīstas vai man pašam nākas no kāda izvairīties. Katrā ziņā, pārmetumi nav dzirdēti.

G.B.: - Arī “Lattelecom” nav saņēmis sūdzības no gājēju puses par neadekvātu darbinieku braukšanu ar velosipēdiem. Mums internetā ir pieejams apraksts par drošu pārvietošanos ar velosipēdu, vajadzības gadījumā mēs arī pārrunājam šīs lietas ar darbiniekiem. Velosipēdu kultūra ir ļoti svarīga tiem, kuri ikdienā ar to pārvietojas. Drošība uz ielām ir pirmajā vietā.

R.M.: - Gribētu izteikt atzinību – abiem uzņēmumiem ir pilsētai, nevis sportam paredzētie velosipēdi. Tiem, kuri pa pilsētu pārvietojas straujāk, ir sportam paredzētie riteņi un tad, protams, lēni pabraukt ir grūti.

I.Š.: - Pārvietojoties darba laikā, darba uzvalkā vai kostīmā, īpaši sasvīst arī negribas, tādēļ labāk mīties mierīgā garā.

R.M.: - Kurš darbinieku slānis ir tas, kurš ikdienā izmanto šos velosipēdus? Vai tie vairāk ir meistari vai valžu priešsēdētāji kā Jūs?

I.Š.: - “Nordea” velosipēdi ir pieejami visiem darbiniekiem – ir vienādi lietošanas noteikumi. Lieto dažāda līmeņa darbinieki. Tagad mums ir izveidots arī tāds kā Baltijas ofiss, tad bieži vien, kad atbrauc kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, viņi var izmantot iespēju aizbraukt pusdienās.

R.M.: - Kas visbiežāk izmanto “Lattelecom” velosipēdus? Vai prezidents arī braukā?

G.B.: - Ar riteni viņš braukā noteikti. Es kā galvenais finansists arī braukāju – mans galvenais pienākums ir rūpēties, lai viss būtu taupīgi un efektīvi. Nav nekādu ierobežojumu – jebkurš mūsu darbinieks var piereģistrēties, paņemt riteni un braukt. Pārvietošanās transporta izvēle ir atkarīga no tā, uz kurieni ir jābrauc, kā arī no laika apstākļiem.

Ekonomisks pārvietošanās līdzeklis

R.M.: - Vai kāds no Jums ir rēķinājis, cik ļoti sanāk ieekonomēt uz transportu, izvēloties velosipēdu?

G.B.: - Pirms katra investīciju projekta mēs veicam aprēķinus – protams, ir manāms ietaupījums, taču vislielākais ieguvums ir veselīgāks dzīvesveids mūsu darbiniekiem. Tas ir arī dzīvesprieks – daudzi no tā gūst baudu.

I.Š.: - Mēs esam rēķinājuši, kādas būtu izmakas, ja to pašu attālumu, kuru veic ar velosipēdu, veiktu ar automašīnu. Ja pieņemam, ka viens brauciens ir 5 kilometri, sezonas laikā -5000 kilometri. Ietaupījums ir aptuveni 400-500 Ls.

R.M.: - Droši vien, ka jārēķina klāt ir arī autostāvvietas, par kurām nav jāmaksā, izmantojot velosipēdu.

I.Š.: - Jā, arī tas. Tajā pašā laikā, mēs arī to uzskatām par ieguldījumu veselīgākā dzīvesveidā – ir iespēja veselīgi pavadīt laiku gan dodoties pie klienta, gan braucot pusdienās. Tā ir arī tēla veidošana uzņēmumam – velosipēds ir arī reklāmas nesējs. Ieguvumi ir tik daudzi – tos nav iespējams mērīt skaitļos.

Sportisko aktivitāšu organizēšana „Nordea” un „Lattelecom” darbiniekiem

R.M.: - Jūs pieminējāt arī sportiskumu – vai Jūsu darbinieki piedalās arī sporta sacensībās? Varbūt ir iespēja kaut kur iet vingrot pēc garās darba dienas pie datora?

G.B.: - Attiecībā uz velosportu, “Lattelecom”ir divas komandas. Vienas no populārākajām sacensībām ir SEB bankas riteņbraukšanas maratons. Tajā tiek organizēti seši posmi sezonā. Mēs piedalāmies ar divām komandām – arī es personīgi piedalos šajā maratonā.

R.M.: - Un kādi panākumi?

G.B.: - Kopumā ļoti labi. Protams, vienmēr jau ir vēlēšanās, kaut būtu iespēja vairāk patrenēties. Startēsim arī Vienības braucienā. Mums ir vairāki entuziasti, aktīvisti sportiskajā ziņā.

I.Š.: - Arī “Nordea” ir sava velokomanda – 15 vīrieši un 9 dāmas, kuri nodarbojas ar velobraukšanu, startē maratonos. Tuvākais arī mums būs Vienības brauciens Siguldā. Mūsu velokomanda ir “Nordea” galvenie aktīva dzīvesveida piekopēji un kopēju aktivitāšu organizatori. Endomondo vietnē viņi ir izveidojuši iespēju, ka “Nordea” darbinieki var pieteikties un pēc tam salīdzināt rezultātus – noskrietos, noskrituļotos vai nobrauktos kilometrus. Tas darbojas kā papildu stimuls.

R.M.: - Kādreiz vasarā tiek rīkotas arī sporta spēles. Kā ir “Lattelecom” ar sporta spēļu organizēšanu un piedalīšanos tajās?

G.B.: - Jā, mums sacensības ir regulāri organizēts pasākums un darbinieki to ļoti novērtē. Tā ir atpūta, sports, laika pavadīšana kopā ar ģimenēm, kolēģiem.

I.Š.: - “Nordea” ir volejbola, basketbola un velosipēdistu komandas, bet atsevišķi sporta spēles mēs nerīkojam.

R.M.: - Jums ir liela, starptautiska kompānija, kurai ir arī uzņēmumi citās valstīs. Neorganizējat mačus ar kolēģiem no citām valstīm?

I.Š.: - Uz Nordea Rīgas maratonu sabrauc kolēģi gan no Baltijas, gan no Skandināvijas – tas ir lielais brīdis, kad visi aktīvie “Nordea” kolēģi satiekas.

R.M.: - Vai notiek arī kāda īpaša gatavošanās?

I.Š.: - Protams, it īpaši tiem, kuri skrien pilno maratonu.

G.B.: - Šajā maratonā “Lattelecom” ir visvairāk pārstāvētais – no mūsu puses šogad piedalījās aptuveni 2000 dalībnieki. Ar katru gadu dalībnieku skaits teju divkāršojas – pagājušajā gadā bija ap 1000 dalībnieku.

Apstākļu uzlabošana velosipēdistiem Rīgas ielās

R.M.: - Klausoties par abu uzņēmumu pieredzi, liekas, ka divriteņu lietošana ir viegla un droša. Bet varbūt ir arī negatīvā pieredze, izmantojot dienesta velosipēdus? Varbūt redzat, ko pilsētā vajadzētu uzlabot, lai pilsētas vidē droši un viegli varētu pārvietoties ar velosipēdiem gan uzņēmumu darbinieki, gan arī citi velosipēdisti?

I.Š.: - Viena lieta protams ir velosipēdistiem paredzēto celiņu daudzums – no velobraucēju viedokļa skatoties, to nekad nevar būt par daudz.

R.M.: - Protams, ka no visiem ofisiem nevedīs veloceliņi, bet piekrītu – tos vajadzētu vairāk.

I.Š.: - Saprotams. Tie, kas ir izveidoti, ir lieliski, bet tomēr vajadzētu vairāk. Pēdējos gados, kad velosipēdistu daudzums ir palielinājies, citu ceļu satiksmes dalībnieku izpratne arī ir uzlabojusies, bet otra lieta, ko es vēlētos pieminēt – kad velosipēdists zvana, lūgums gājējiem to neuztvert kā agresiju. Zvana brīžos, kad grib brīdināt par tuvošanos.

R.M.: - Jā, ir tie, kuri pieklājīgi zvana, bet ir arī tādi, kuri agresīvi sāk taurēt – tas ir atkarīgs no paša riteņbraucēja. Skaidrs, ka ir jāpabrīdina – atšķiras veids, kā to darīt. Kādi ir secinājumi par velosipēdu lietošanu no “Lattelecom” puses?

G.B.: - Es vēlreiz gribētu uzsvērt drošības faktoru. Protams, jo sakārtotāka infrastruktūra un vairāk velosipēdistiem domāto celiņu, jo drošāk, bet vajadzētu atcerēties, ka arī ķivere ir elementāra lieta, braucot ar velosipēdu – tas ir pašu drošībai. Bieži ir redzēti arī tādi braucēji, kuri pārvietojas ar austiņām, kas, manuprāt, arī ir nepieņemami. Cilvēks pats sevi pakļauj riskam. Var kaut ko nepamanīt, būt aizņemts savās domās. Savstarpējās riteņbraucēju un gājēju attiecības ir sabiedrības spogulis – tādi mēs esam ikdienā un tur ir, kur augt.

R.M.: - Ko Jūs domājat par uzbrauktuvēm, nobrauktuvēm?

G.B.: - Man šķiet, ka lielāks izaicinājums ir atrast drošu velonovietni. Pārējais ir salīdzinoši sakārtots. Protams, ceļi ir dažādi – ja ir jāpārvietojas pa bruģi, tad tam, kurš brauc ar platākām riepām, būs vieglāk. Bet lielākā problēma – drošas velonovietnes.

R.M.: - Kā ir Jūsu velosipēdiem? Vai katram velosipēdam ir blakus slēdzene, ar kuras palīdzību darbiniekam ir iespēja droši velosipēdu novietot?

G.B.: - Protams, velosipēdam nāk komplektā slēdzene, ķivere, līdzi dodam arī lietusmēteli.

I.Š.: - Arī “Nordea” velosipēdiem klāt ir slēdzenes – tā ir neatņemama sastāvdaļa, lai velosipēdists varētu justies droši. Lielākā daļa darbinieku, kuri brauc pie klientiem ar velosipēdu, savu transportu stumj iekšā, jo viņi par to ir atbildīgi.

R.M.: - Pilsētas centrā riteņbraucējiem lietderīgāk būtu novilkt velojoslas, kā arī uzlabot infrastruktūru – tad arī vairāk uzņēmumi, privātpersonas būtu ieinteresēti pārvietoties ar velosipēdiem, kā arī samazinātos sastrēgumu daudzums ielās. Ko Jūs ieteiktu citiem uzņēmumiem, kuri vēl nav ieviesuši dienesta velosipēdus un kuru darbinieki pārvietojas ar automašīnām vai sabiedrisko transportu?

G.B.: - Noteikti iesaku, mums tā ir pozitīva pieredze. Darbiniekiem, kuru ikdiena paiet pie datora ekrāna, ir pat ļoti ieteicams izkustēties. Arī izmaksas nav nemaz tik lielas.

I.Š.: - Es ieteiktu uzņēmumiem izvērtēt attālumu, kāds darbiniekiem ikdienā ir jāmēro. Ja tas ir līdz pieciem kilometriem, tad noteikti, ka velosipēds atmaksāsies gan finansiāli, gan padarīs veselīgāku darbinieku dzīvesveidu.

Velovortāls Divritenis.lv aicina ikvienu, kurš redz drošas velo novietnes pie uzņēmumiem, nofotografēt un sūtīt attēlus.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
:: m. 2013.08.25 16:36 Malači (tas viss gan kaut kadu pakazuhu drusku atgadina)
:: petros 2013.08.26 23:32 Lielbritānijā ir cycle to work shēma, kurā darbiniekiem palīdz nopirkt velo ar noteikumu, ka tas tiek izmantots kā transportlīdzeklis uz darbu. Tādu labo praksi vajadzētu Lattelekom un Nordea iesākt kā līderiem šajā lietā.
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 3 + 2 =




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV