Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki Rīgā ierodas ar vilcienu un pēc tam, lai nokļūtu darba vai mācību vietā, mēro krietnus gabalus ar kājām. Tikpat labi šo attālumu turp un arī atpakaļ varētu veikt ar velosipēdu. Uz sarunu par transporta kombinēšanas veidiem un iespējām Rīga Radio raidījumā Velopasaule Romāns Meļņiks aicināja Tern velosipēdu pārstāvi Latvijā un Baltijā, kā arī velo nomas īpašnieku – Gintu Skudriņu.
Daudzās pasaules valstīs pie sabiedriskā transporta pieturām (gan pie dzelzceļa stacijām, gan pie autoostām) ir lielas velonovietnes, kur atstāt velosipēdus pa nakti, lai no rīta vai darba dienas laikā tos varētu lietot. Arī Rīgas pasažieru vilcienos ir īpaši velosipēdu turētāji. Tomēr diezgan problemātiski pārvadāt velosipēdu ir autobusos, bet arī tur ir savi risinājumi. Daudzi cilvēki no Pierīgas brauc ar automašīnām un tās atstāj vietās, kur par to nav jāmaksā un tālāk uz darbu brauc ar riteni. Šī ir sistēma, kuru pasaulē pazīst kā „park and bike”.
Saliekamais velosipēds kā labas prakses piemērs
Romāns Meļņiks: - Gint, kāda ir Tava pieredze? Liela daļa cilvēku saliekamos velosipēdus pērk tieši šim mērķim – lai varētu kombinēt ar kādu transporta līdzekli.
Gints Skudriņš: - Man ir pieredze gan kā saliekamo velosipēdu tirgotājam, gan arī kā lietotājam. Ir daudz un dažādi faktori, kuru dēļ cilvēks nonāk pie secinājuma, ka būtu vērtīgi iegātāties pilsētas velosipēdu, kurš ir saliekams. Viens no argumentiem šāda veida velosipēda iegādei ir kombinēšanas iespējas ar citiem transporta līdzekļiem. Velosipēdu iespējams kombinēt gan ar automašīnu, gan ar vilcienu, autobusu, pat ar laivu, jahtu.
R.M.: - Jā, zviedriem un norvēģiem ir ļoti populāri, ka katrā laivā stāv saliekamais velosipēds gadījumam, ja pa ceļam iebrauc pilsētā – ar riteni tomēr ērtāk, nekā ar kājām. Bet kā ir ikdienā? Ja darbs ir Ādažos, piemēram, ne katrs ir gatavs braukt uz Rīgu ar riteni. Tad varētu būt kombinēšana ar autobusu, bet autobusos, savukārt, nemaz tā neļauj ar riteni braukt iekšā.
G.S.: - Es domāju, ka ar saliekamo velosipēdu ļauj, bet tad jābūt apvalkam. Tie mums ir dažādi, atkarībā no tā, ar kādu transporta līdzekli velosipēds tiek pārvadāts. Piemēram, ir pieejami koferi, čemodāni, kuri domāti saliekamā velosipēda pārvadāšanai lidmašīnā.
R.M.: - Ja cilvēks dzīvo Valmierā, piemēram, ir ērti aizbraukt ar velosipēdu līdz dzelzceļa stacijai. Kā tālāk?
G.S.: -Kā jau Tu minēji, vilcienos ir speciāli āķīši, ar kuru palīdzību droši iespējams novietot velosipēdu. Ja konkrētais Valmieras vilciens ir aprīkots ar šiem āķiem, tad pasažierim nav nekādu problēmu paņemt līdzi parasto velosipēdu. Ja āķu nav, tad tas būs grūtāk izdarāms.
R.M.: - Tātad viņam vēl ir iespēja Valmierā turēt vienu riteni, kuru viņš noliek pie stacijas un cer, ka velosipēds būs tādā pašā stāvoklī pēc atgriešanās. Mums nav šo velonovietņu pie stacijām. Ko Tu par to domā? Daudzās valstīs, kuras ir velo draudzīgas, ir redzētas milzu stāvvietas.
G.S.: -Es domāju, ka tas ir laika jautājums – pašvaldība jau rūpējas par to, lai būtu tīrāks gaiss un mazāk automašīnu pilsētā. Līdz ar to nākotnes transporta attīstības plānā velosipēdam būtu jābūt ierādītai būtiskai vietai. Ceru, ka arī saliekamajam velosipēdam tiks ierādīta būtiska vieta, jo tas tā jau ir visās pasaules lielākajās metropolēs – tur saliekamo velosipēdu izceļ īpaši. Tas ir visērtākais un optimālākais, lai pārvietotos pilsētvidē un to kombinētu ar citiem transportlīdzekļiem.
R.M.: - Es neesmu manījis, ka kāds saliekamo velosipēdu glabātu kādā statīvā vai novietnē.
G.S.: - Statīvā nē, jo pilsētās, kur velosipēdu īpatsvars ir krietni lielāks kā Latvijā, sākas problēmas ar to, ka stacijās velosipēdu novietnēs velosipēdu ir tik daudz, ka rodas "bardaks". Ar to arī saliekamais velosipēds ir ideāls – to nevajag novietot statīvā , atstāt pie stacijas, nevajag satraukties, ka to kāds nozags. Ērti, ka 10 – 15 sekunžu laikā to var salikt un paņemt līdzi vilcienā, autobusā vai citā transportlīdzeklī, aizbraukt līdz galapunktam, izkāpt ārā, aizmīties līdz darba vietai, kur to atkārtoti var salikt kopā un ērti palikt zem darba galda vai jebkur citur. Ar parasto velosipēdu tādas manipulācijas ir grūti izdarāmas.
R.M.: - Kāda ir Tava personīgā pieredze transportu kombinēšanā ar velo?
G.S.: - Jā, esmu kombinējis velo gan ar lidmašīnu, ar autobusu, vilcienu, automašīnu. Vēl neesmu mēģinājis kombinēt ar laivu vai jahtu. Būtu ļoti eleganti ar prāmi līdz Stokholmai aizkuģot, paņemot līdzi saliekamo velosipēdu. Noteikti nebūtu nekādu problēmu ielikt somā un paņem līdzi kajītē. Pēc tam mierīgi varētu izbaudīt velo prieku Stokholmā.
R.M.: - Ļoti aktuāli vasarā ir bagažnieki uz automašīnu jumtiem – arī tas ir variants. Kā ir ar velosipēda ievietošanu mašīnas bagažniekā? Ja ir mazs auto, nebūs grūti kombinēt?
G.S.: - Tur noteikti nevajag lielu mašīnu – tāpēc arī ir saliekamais velosipēds, kuram kompaktums ir viena no svarīgākajām pozitīvajām īpašībām. Ir arī saliekamie velosipēdi ar lielākiem riteņu izmēriem, kur kompaktums vairāk nav primārais – tur svarīgāka ir braukšanas ērtība. Bet standarta velosipēds, kura izmēri ir 20 collas, ir lieliski ievietojams nelielas automašīnas bagažniekā.
R.M.: - Cilvēki parasti sūdzās, ka velosipēdi ir dārgi. Varbūt ir vērts pirkt lētākus riteņus? Ja ātrāk nolietosies, nopirks otru.
G.S.: - Mums ir savs firmas veikals un pēdējā laikā esam novērojuši, ka braucēji sāk saprast – labs velosipēds nevar maksāt 100 Ls, kā arī vairāk nav tie laiki, kad veikalos varēja iegādāties velosipēdu par 20 Ls. Pat nespecializētajos veikalos velosipēdi maksā pāri 100 Ls. Tagad pircējs vairāk nav tik pārsteigts, uzzinot, ka labs saliekamais velosipēds maksā aptuveni 400 Ls. Pircēji saprot, ka, pērkot kvalitatīvu velosipēdu, ir jāmaksā vairāk, bet var nopirkt arī lētus velosipēdu, ja ir vēlēšanās.
R.M.: - Bet ir liela daļa cilvēku, kuri brauc ar lētākiem, no Holandes ievestiem, nesaliekamajiem velosipēdiem. Kā viņi varētu kombinēt braucienus ar citiem transportiem?
G.S.: - Tur būs grūtāk. Var kombinēt ar vilcieniem, kur tas ir pieņemts un atļauts. Tomēr ir jārēķinās ar laikiem, kad cilvēku vilcienos ir vairāk un var rasties problēmas ar velosipēda ievietošanu vilciena korpusā. Tas nozīmē, ka, kombinējot ar lielu velosipēdu, tas rada neērtības citiem pasažieriem, kas neradīs pozitīvas emocijas. Arī Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļos liela velosipēda pārvadāšana sastrēguma stundās var radīt grūtības. Bet tomēr, var rasties tehniskas grūtības vai strauji mainīties laikapstākļi – ar saliekamo velosipēdu iekāpt autobusā, tramvajā vai trolejbusā nebūtu grūtības. Arī es pats regulāri braukāju no Pierīgas uz Rīgas centru un man pie darba mašīnu novietot ir praktiski neiespējam, tādēļ saliekamais velosipēds arī priekš manis ir ideāls pārvietošanās variants.
R.M.: - Vai Tev ir bijusi pieredze braukšanā ar riteni arī ārzemēs?
G.S.: - Jā, ir bijusi pieredze. Arī tur cilvēki rīkojas dažādi, bet tie, kuriem ir saliekamais velosipēds, zina, kādēļ to ir iegādājušies un tādam nolūkam arī izmanto.
R.M.: - Skatoties plašāk – ir redzētas Amerikā uzņemtas bildes, kur sabiedrisko transportu priekšā ir speciāla palete velosipēdu drošai pārvadāšanai. Acīmredzot, cilvēki brauc ar velosipēdu līdz kādai autobusa pieturai, tad uzliek velosipēdu uz šī statīva, aizbrauc līdz nepieciešamajai pieturai un tālāk atkal minās ar velosipēdu. Vai šāda sistēma būtu derīga arī Latvijā?
G.S.: - Grūti komentēt šādas sistēmas lietderību, jo neesmu par to interesējies.
R.M.: - Rīgā diez vai, kaut gan bija doma par maršrutu uz Bolderāju – tomēr diezgan liels attālums veicams, pietam arī ceļš ir diezgan nesakopts un grūti izbraucams ar velosipēdu. Tāpēc domāju, ja tiktu ieviesta iespēja pārvadāt velosipēdu, braucot ar autobusu uz Bolderāju, tā pati Daugavgrīvas pludmale būtu vairāk apmeklēta. Arī Rīgas mikroautobusu satiksmes busiņu prezentācijā pavasarī bija redzami busiņi ar pievienotu statīvu velo vadāšanai.
Velosipēdu īre Latvijā un ārzemēs
R.M.: - Daudzās valstīs ir automātiskās velosipēdu nomas vietas, tā kā mums bija „Baltic Bike”, kurš diemžēl pagaidām vairs nav, bet gan jau būs atkal. Daudzviet tūristi izvēlas nomas punktus, vadoties pēc ceļvežiem. Arī mūsu valstī velosipēdu īre ir diezgan populāra – var manīt tūristus, kuri ar velosipēdu palīdzību iepazīst mūsu pilsētu, jūras krastu. Gint, Tu diezgan bieži esi saskāries ar ārzemniekiem, kuri iebrauc Latvijā un īrē velosipēdus. Kas viņiem ir svarīgs īrējot velosipēdu?
G.S.: - Paralēli saliekamo velosipēdu tirdzniecībā, mēs piedāvājam arī velosipēdu īri jau kopš 2009. gada. Saistībā ar ārzemju tūristiem pieredze ir liela – Rīgu tie apmeklē arvien vairāk. Tūristi parasti vēlas ātrāk un pēc iespējas labāk iepazīt Rīgu un tās apkārtni. Ar kājām to izdarīt ir salīdzinoši grūti, jo tad jāvelta vismaz divas stundas tikai Vecrīgas apskatīšanai. Ja ir vēlēšanās redzēt Rīgu plašāk – apskatīt gan Maskavas priekšpilsētas rajonu, gan Pārdaugavu, Mežparku, kā arī jūras krastu – palīdzēt var velosipēdu īre.
R.M.: - Kādi ir tradicionālie jautājumi no tūristu puses, izīrējot velosipēdu?
G.S.: - Jautā par noteikumiem, drošību, velosipēda pieslēgšanu un atstāšanu. Parasti velo nomas kvalitāte pasaulē vidēji ir diezgan zema – velosipēdi ir nolietoti. Šeit atkal parādās saliekamā velosipēda pozitīvais faktors – Rīgā bieži redzami pāri, ģimenes, kuri brauc ar saliekamajiem velosipēdiem un es uz viņiem raugos ar sapratni. Saliekamais velosipēds ir prognozējams – braucējs zina, ka velosipēds ir labā tehniskā stāvoklī. Savukārt, atbraucot uz svešu vietu, kur ir velo noma, nevar zināt, kādā kvalitātē būs velosipēds. Šis nav stāsts par mūsu velo nomu, jo tā ir labā tehniskā kārtībā, bet nekad neko nevar zināt, īpaši tad, ja brauc uz siltajām zemēm – Spāniju, Grieķiju.
R.M.: - Ir redzēti velotūristi, kuriem pie velosipēdiem ir piekabes, teltis – tie parasti neizmanto saliekamos velosipēdus.
G.S.: - Nē, tam ir paredzēti tūrisma velosipēdi. Ir daži, kuri izvēlas saliekamos velosipēdus tūrisma vajadzībām. Piemēram, kāds igaunis ar savu sievu ceļo apkārt pasaulei tieši ar saliekamajiem velosipēdiem. Mums ir pat bildes, kur saliekamais velosipēds ir aprīkots ar bagāžu.
Saliekamā velosipēda priekšrocības un trūkumi
R.M.: - Apkopojot visu iepriekšminēto, varbūt varam secināt, kādas ir priekšrocības? Kādēļ jābrauc ar saliekamo, ja var braukt ar normāla izmēra pilsētas velosipēdu?
G.S.: - Viena priekšrocība, kuru jau minēju, ir tas, ka, aizbraucot uz svešu valsti, atrodot velo nomu, nav zināms, kādā stāvoklī būs iznomātie velosipēdi. Kamēr tiks meklēta velo noma, tiks pazaudēta liela daļa laika, kuru varētu pavadīt apskatot pilsētu. Otrkārt, nevar prognozēt velosipēda tehnisko stāvokli. Treškārt, ja saliekamo velosipēdu pareizi sapako, par to nav jāmaksā kā par bagāžu.
R.M.: - Tu teici, ka esi braucis no Oslo uz Bergenu un līdzi ņēmi velosipēdu. Kādas ir klasiskā velosipēda pārvadāšanas izmaksas un cik Tev nācās maksāt par saliekamā velosipēda pārvadāšanu?
G.S.: - Jā, šajā maršrutā esmu ceļojis un man tas izmaksāja 3,50 Ls par bagāžu, bet parastā velosipēda pārvadāšana izmaksātu vismaz 50 Ls.
R.M.: - Varbūt ir kādi riski, lietojot saliekamos velosipēdus ceļojumā?
G.S.: - Risks ir vienlīdzīgs gan ceļojot ar saliekamo, gan ar parasto velosipēdu. Velosipēdists ir visneaizsargātākais satiksmes dalībnieks. Tas vairāk ir atkarīgs no braukšanas kultūras katrā valstī. Latvijā braukšanas kultūra pamazām uzlabojas un, līdz ar to, braukšanas bīstamība saliekamajam un parastajam velosipēdam samazinās.
Velovortāls Divritenis.lv aicina ikvienu, kurš pats lieto saliekamo velosipēdu vai mēģinājis kombinēt to ar kādu citu transportlīdzekli, sūtīt attēlus un pieredzes aprakstu. Interesantākos stāstus publicēsim.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
