Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Rīgā kļūst pamanāmi arī cargo velo

Ziņa publicēta: 02.08.2013 14:37
Pēdējā laikā aizvien biežāk Rīgas ielās redzam tā saucamos cargo velosipēdus, kas paredzēti vai nu kravas vai bērnu pārvadāšanai. Skandināvijā tie ir ļoti populāri, arī pie mums Rīgā tiem noteikti ir liels potenciāls. Uz sarunu par cargo velosipēdiem Rīga Radio raidījumā Velopasaule Romāns Meļņiks aicināja Mārtiņu Dāboliņu un Jāni Belecki.

Mārtiņš savu divriteni ir pārbūvējis par trīsriteni ar paprāvu kasti priekšpusē, kas piemērota bērna pārvadāšanai. Savukārt velokurjers Jānis Belecks, izvadājot sūtījumus klientiem, Rīgas ielās manīts braucam ar neparasta izskata kravas velosipēdu. Un viņi nav vienīgie. Ar cargo velosipēdiem brauc saldējuma tirgotāji, pastnieki, šai braucamo kategorijai pieskaitāmas arī velorikšas. Viesturs Silenieks Rīgas ielās nesen satika kādu advokātu, kurš sava prieka pēc arī brauc ar „cargo” velosipēdu.

Bērns – polsterētā kulbā

Romāns Meļņiks: - Mārtiņ, kā nonāci pie šādas idejas? Vai tad bērnu nevar pārvadāt ar mašīnu vai uz velosipēda bagažnieka?

Mārtiņš Dāboliņš: - Bija doma, ka vajadzētu kopīgu velotransportu. Aptuveni divus gadus domājām, kā labāk būtu to veidot. Varētu likt kasti aizmugurē, bet tad nevar redzēt, ko bērns tur dara. Varbūt viņš karājas ārā vai izdomājis paskatīties, kā riepa griežas. Tad izlēmām – bērnam jābūt priekšā, tikai nebija īstas skaidrības par konstrukciju. Izveidojām pirmo prototipu, bet tas īsti nedarbojās – bija palicis vecais stūres leņķis, un bija grūti pabraukt. Kad izveidojām pilnīgi taisnu savienojumu, pielikām platākas riepas, viss izdevās.

R.M.: - Kā bērns jūtas šādā kastē?

M.D.: - Lieliski! Ielieku divus spilvenus, sedziņu un bērns jau pats kāpj iekšā, lai kur mēs brauktu. Kamēr braucam līdz manai darbavietai no Teikas līdz VEF rajonam, bērns var apsegties, pagulēt. Es visu laiku redzu bērnu, viņam ir interesanti, var spēlēties. Cilvēkiem arī lieliska reakcija – visi smaida, ieraugot tādu transporta līdzekli.

R.M.: - Viņam vajag stūrīti iedot – jutīsies kā auto vadītājs.

M.D.: - Mums bērns ir tehnisks – viņam vienmēr ir līdzi skrūvgriezis.

R.M.: - Spieķos to negrūž iekšā?

M.D.: - Nē, tur nav pieejas spieķiem. Kravā ir vairāk kā kvadrātmetrs vietas.

R.M.: - Kā ir, ja gadās iebraukt bedrē? Bērns nepalecas?

M.D.: - Velosipēds ir uz trim riteņiem, un trāpīt bedre vienlaikus ar visiem trim ir ļoti maza varbūtība. Ja bedre trāpās zem vienas riepas, velosipēds visai viegli iziet cauri. Arī ātrums parasti nav liels – es nekad nesteidzos.

R.M.: - Sanāk, ka tu brauc un vienlaikus redzi, kā bērns uzvedas. Bērns ir piesprādzēts?

M.D.: - Nē, nav, jo kaste ir tik liela kā bērnu gultiņa, turklāt man pa ceļam no mājām līdz darbam ir velo celiņš un tas ir gan pietiekami plats, gan drošs.

R.M.: - Kā tiec galā krustojumos? Vai tajos nav šauras uzbrauktuves, kur sarežģīti uzbraukt ar trīsriteni?

M.D.: - Jau plānojot savu kravas velosipēdu, paredzēju platumā nepārsniegt vienu metru, lai visur varētu izbraukt.

Paraugs noskatīts ārzemēs

R.M.: - Jānim līdzīga situācija, tikai profesionālā jomā. Kopā ar meistariem tu esi uztaisījis cargo velosipēdu kravu pārvadāšanai. Būdams kurjers, tagad lielāka izmēra sūtījumus klientiem ved nevis ar automašīnu, bet ar kravas velosipēdu, un vajadzības gadījumā vari nogādāt birojā lielāku paku.

Jānis Belecks: - Sākotnēji mēs – velokurjeri – izmantojām piekabes, kuras domātas piestiprināšanai velosipēda aizmugurē – tās ir paredzētas bērnu, dzīvnieku, dažādu kravu pārvadāšanai. Bet ir grūti, jo nevar redzēt, kas notiek aizmugurē. Ir daudz šauru uzbrauktuvju, kur nevar uzbraukt, arī bedres, kuru dēļ krava var apgāzties. Šogad mēs nonācām pie secinājuma, ka jāuzbūvē kravas velosipēds.

R.M.: - Mārtiņam ir trīsritenis, Jānim – divritenis. Pirms sākāt taisīt, bijāt redzējuši kādu prototipu? Smēlāties idejas no Dānijas vai citām valstīm?

M.D.: - Kādu laiku es dzīvoju Vācijā un redzēju, ka cilvēki ar tādiem braukā. Vēl bija redzēts filmās. Man mājās bija liels konteineris, ar kuru pārvadā produktus. Es to sazāģēju vairākās daļās, un viss sanāca.

J.B.: - Mūsu izveidotajam kravas velosipēdam ir divi riteņi  – kopā braucamais ir aptuveni 2 metrus 70 centimetrus garš. Priekšējais rats ir kā BMX velosipēdiem, aizmugurējais – kā kalnu ritenim. Konstrukcijas pamatā ir metāla rāmis no cita velosipēda. Kravas nodalījumā ir slēdzama alumīnija kaste, kuras ietilpība, kā norādījis ražotājs, ir aptuveni 239 litri.

Pie mums eksotika, citviet pasaulē – ierasts braucamais

R.M.: - Pie mums cargo velosipēdi ir eksotika, bet Stokholmā, Amsterdamā, Kopenhāgenā un daudzās Vācijas pilsētās - ikdiena: ļaudis ar kravas velosipēdiem vadā ne tikai lielākas kravas, bet pat trīs bērnus vienā kastē.  Kāpēc cargo velosipēdi pasaulē tik populāri?

J.B.: - Cargo velosipēdus un piekabes izmanto ne tikai kravu un bērnu, bet arī mājdzīvnieku pārvadāšanai. Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Somijā firmas piedāvā kravu pārvadājumus ar velosipēdu svarā līdz 300 kilogramiem. Principā ar kravu velosipēdu palīdzību ir iespējams pat pārvākties no viena dzīvokļa uz citu.

M.D.: - Dzīvoju Berlīnē, un tur bieži dara tāpat, kā pie mums – paši domā, būvē, brauc. Es domāju, ka iemesls visiem ir viens – visi grib justies brīvi. Braucot mašīnā, iespējams nokļūt sastrēgumā. Ar velosipēdu ir daudz ātrāk. Protams, ir vietas, kurām nevar tikt cauri. Tādā gadījumā to var vienkārši pārstumt, piemēram, pāri sliedēm.

J.B.: - Pirmo reizi šogad SIA „Velokurjers” ir piereģistrējies un ir „Eiropas kravas velosipēdu federācijas” loceklis. Tuvākie biedri mums ir Stokholma un Berlīne – esam vienīgie Baltijas valstīs. „Eiropas kravas velosipēdu federācijas” mājas lapā var apskatīt visus uzņēmumus, kuri ir šīs federācijas biedri,– katrs uzņēmums ir atzīmēts ar adresi, mājas lapām, kontaktinformāciju. Lielākoties tās ir firmas, kuras ražo kravas velosipēdus,  nodarbojas ar kravu pārvadājumiem vai kurjeru firmas.

R.M.: - Viena liela daļa kravu, kuras pārvadā ar mašīnām, dažādiem furgoniem, ir pārvadājamas ar velosipēdu. Tādējādi ielas būtu brīvākas no auto transporta, netiktu aizņemtas gājēju ietves ar mašīnām, kurām jāizkrauj kravas. Kādi vēl ieguvumi?

J.B.: - Piemēram, ja uz veikalu dodas ģimene, kura iepērkas divreiz nedēļā un šajās iepirkumu reizēs iegādājas vairākus pieclitrīgos iepakojumus ar ūdeni, vairākus kilogramus kartupeļu, citu pārtiku, tad ar kājām to nogādāt mājās nevar.Viens risinājums būtu auto, taču, ja ir zināmas kravas velosipēda pārvadājuma iespējas, ģimene izvēlētos kravas velosipēdu.

R.M.: - Tu gribi teikt, ka arī sieviete var aizbraukt uz veikalu ar kravas velosipēdu un nogādāt mājās tādu pašu pārtikas daudzumu kā ar auto?

J.B.: - Jā, jo Nīderlandē, Dānijā braukā sievietes ar kravas velosipēdiem, kuros sēž divi, trīs bērni.

R.M.: -  Mārtiņ, gribēji papildināt?

M.D.: -  Jā, man prātā tieši šī pati situācija – iepirkties mēs braucam uz t/c Alfu no Teikas. It kā nav tālu – 700 metri. Aizbraucam ar kravas velosipēdu, pēc tam lielo groza tilpumu ar 18 litru ūdens iepakojumu un diviem iepirkumu maisiem liekam kravas velosipēdā, paši ar riteņiem braucam mājās.

J.B.: - Piebildīšu, ka SIA „Velokurjers” veica eksperimentu, kur tika skaitītas pāri tiltam braucošās mašīnas. Tika konstatēts, ka vidēji no 100 automašīnām 85 mašīnās sēž tikai  viens pasažieris. Sanāk, ka šis pasažieris brauc ar vienu auto, sieva ar otru, bet vecmāmiņa varbūt aizved bērnus uz skolu vēl ar trešo mašīnu. Lielākā daļa šo cilvēku aizbildinās ar to, ka brauc ar mašīnu tādēļ, lai aizvestu uz skolu bērnus, citādāk brauktu ar sabiedrisko transportu. Bet tagad pieejamas arī velo piekabes, tad kāpēc to nedarīt „zaļi”?

Lielie izmēri nesatrauc

R.M.: - Vai nav par smagu braukt ar kravas velosipēdu?

M.D.: - Man arī sākumā šķita, ka būs smagi. Braucot pa zāli, piemēram, tā ir, bet, braucot pa līdzenu asfaltu ir ļoti viegli braukt. Ātrumu kravas velosipēdam nevar attīstīt ļoti lielu – maksimums apmēram 10 līdz 15 kilometri stundā tādam trīsritenim.

R.M.: - Velokurjeru veidotais cargo velosipēds ir krietni liels izmēros. Kā iespējams manevrēt ar tādu pilsētas ielās?

J.B.: - Nav viegli. It īpaši, ja uz velosipēda uzsēžas pirmo reizi – stūre ir priekšā, taču priekšējais ritenis ir aptuveni metru tālāk. Uzmanīgāk jāgriežas līkumos, bet, ja pierod, tad braukšana nesagādā grūtības.

R.M.: - Varbūt priekšā vajag uzstādīt karodziņu, lai cilvēki pamanītu tik ļoti garo kravas velosipēdu?

J.B.: - Redz, redz. Es ar viņu vairāk braukāju pa ielu, nekā pa ietvēm, jo ietvēs problemātiskas ir nenolīdzinātās uzbrauktuves. Jaunuzbūvētās ietvēs uzbrauktuves tiek pielīdzinātas, taču vecās paliek nemainīgas. Pat grūti teikt, kā ar nenolīdzinātajām uzbrauktuvēm tiek galā mātes ar ratiņiem.

Pasaules čempions kravu pārvadāšanā

R.M.: - Jānis ir bijis arī pasaules čempions „cargo” velosipēdu klasē. Pastāsti, kā Tu kļuvi par čempionu. Un, kas tās par sacensībām?

J.B.: - Tas bija 2011. gadā, kad uzzinājām, ka notiek velokurjeru pasaules čempionāts. Izlēmām piedalīties. Toreiz piedalījos ar piekabīti. Un uzvarēju. Pagājušajā gadā čempionāts norisinājās Čikāgā, tur es paliku 6. vietā, jo, braucot ar koka piekabi, tā divreiz apgāzās. Šogad atkal braucam uz čempionātu, šoreiz Šveicē. Startēsim kopā ar kolēģi. Es braukšu ar nesen izveidoto kravas velosipēdu, bet kolēģis – ar piekabi. Mēģināsim gūt labus rezultātus. Cik man zināms, kravas velosipēdu sacensības pasaules mērogā, notiek jau piekto gadu, ja ne ilgāk. Pēdējais kravas velosipēdu čempionāts notika Parīzē, kā arī februārī viens čempionāts norisinājās Nīderlandē. Nīderlandē bija aptuveni 130 visdažādāko kravas velosipēdu saiets.

R.M.: - Tu noteikti pēdējos mēnešus arī cītīgi trenējies. Nesen redzēju video, kur ar velosipēdu vilki vilciena vagonu. Video bija īsts vai samontēts?

J.B.: - Video visu varēja redzēt (smejas).

Velosipēdi pielāgojami ceļošanai

R.M.: - Ir manīts, ka velotūristi arī izmanto kravas velosipēdu vai piekabes. Velovortālā Divritenis.lv (Veloriga.lv) pirms vairākiem gadiem par to rakstījām (skat. rakstu "Tālākā ceļā - ar velo piekabi").

J.B.: - Jā, varbūt ne visi var atļauties kravas velosipēdus, kuri paredzēti bērnu vai mājdzīvnieku pārvadāšanai, bet var mēģināt sākt ar velo piekabēm, kas ir ļoti ērti. Bērnus var ielikt kravas kastē un droši piesprādzēt, pie tam tie būs pasargāti arī no dabas apstākļiem. Apkārt ir metāla karkass un, ja nu gadījumā gadās kāda ķibele, bērns ir pasargāts. Tas ir arī drošāk. Piemēram, ja mēs vedam bērnu speciāli tam paredzētajā sēdeklītī vai uz bagažnieka, velosipēds var apgāzties. Par tūrismu – ļoti ērti, ja nebrauc pa grūti izbraucamiem ceļiem. Velo piekabē visu var salikt iekšā – guļammaisus, segu, citas lietas. Ja, piemēram, brauc lielāka kompānija, tad pietiek ar vienu lielu katlu ēst gatavošanai, kuru var ielikt piekabē. Katlā, savukārt, var salikt nepieciešamo pārtiku un tad droši var doties kaut vai uz pasaules malu.

R.M.: - Jā, Mārtiņš arī savu braucamo var pielāgot ceļojumiem – bērnu izsēdini laukā un krāmē iekšā katlu un pārējās nepieciešamās lietas.

J.B.: - Mārtiņš jau varētu ielikt grilu un pie grila pielikt kādu, kurš pa ceļam jau cep desiņas.

R.M.: - Man nesen zvanīja no viena izziņu dienesta un prasīja, kā lai palīdz tūristam, kurš atbraucis uz Rīgu un nezina, kur likt savu velosipēdu ar piekabi. Tūrists ceļoja pa Baltijas valstīm, gribēja aiziet apskatīt vecpilsētu, ieiet kādā muzejā, bet tā īsti nav skaidrs, kur noglabāt transporta līdzekli. Varbūt Rīga vēl nav gatava uzņemt velotūristus?

J.B.: - Jo vairāk parādīsies tādi cilvēki, jo vairāk tūrisma uzņēmumiem un organizācijām būs jāsāk domāt par drošām mantu glabātuvēm. Kad es biju Amerikā ar riteni, es to varēju atstāt hosteļa glabātuvē un atgūt tikai uzrādot izsniegto numuriņu. Ja man vajadzēja riteni, es to varēju dabūt atpakaļ jebkurā brīdī. Rīgas ceļu infrastruktūra īsti vēl nav gatava kravas velosipēdiem – ielas nav tik platas, lai mašīna to varētu apbraukt, neiebraucot pretējā virziena joslā.

Jāsāk apzināt domubiedri

R.M.: - Būtu interesanti, ja tie, kas brauc ar kravas vai pasažieru velosipēdiem, sanāktu kopā, iepazītos, sarīkotu kādu kopīgu braucienu. Visai atraktīva varētu būt cargo velosipēdu parāde pilsētas ielās.

M.D.: - Jā, un es domāju, ka ir labi, ka mēs braucam – cilvēki to redz un kļūst drošāki. Mans pirmais brauciens bija tāds – es izbraucu no mājas un cilvēki izteikti skatījās virsū. It īpaši tādā rajonā kā Teika – cilvēki fotografē, nāk klāt un interesējas par kravas velosipēdu.

R.M.: - No manas personiskās pieredzes varu teikt, ka iebraucu Teikā kafejnīcā, paskatījos pa logu – tur stāv agrāk neredzēts braucamais. Uzreiz publiski visiem jautāju – kuram tas pieder? Man vajadzēja nobildēt, man vajadzēja kontaktus. Tas tiešām ir interesanti ieraudzīt kaut ko jaunu pilsētā.

J.B.: - Kravas velosipēds izteikti pievērš cilvēku uzmanību. Braucu pie Viestura uz Mārupi ar pirmo kravas velosipēda prototipu un dzirdu – blakus rūc mašīna, bet neapdzen. Piebraucu pēc iespējas tuvāk trotuāram, bet tāpat  - mašīna mani neapdzen, lai gan vietas bija pietiekami daudz. Paskatos sānis – viņš pārliecies pāri stūrei ar telefonu un filmē. Tādus velosipēdus cilvēki bieži vien nav redzējuši. Ārzemēs kravas velosipēdiem ir apmēram 50 gadu ilga vēsture, bet pie mums tas ir tikai sākums. Domāju, ka arvien vairāk cilvēki sāks vest savus bērnus uz skolu, paši braukt uz darbu ar kravas velosipēdu.

Velovortāls Divritenis.lv (Veloriga.lv) aicina ikvienu, kas pats izgatavojis vai iegādājies un lieto cargo jeb kravas velosipēdu, rakstīt un sūtīt fotoattēlus. Interesantākos stāstus publicēsim, bet kontakti noderēs, kad nolemsim rīkot šāda veida velosipēdu īpašnieku saietu.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

 

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
:: Ligita 2017.01.28 19:32 Potenciāls jau ir, bet drīzāk nevis Rīgā, bet mazpilsētās - tādu kravas velosipēdu var atļauties turēt tikai cilvēki, kuriem ir privātmāja un pagalms/šķūnis velosipēda glabāšanai. Uz ceturto stāvu neuzstiepsi un liftā tādu neiestūķēsi. Turēt autostāvvietā un maksāt par stāvēšanu?
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV