Līdz ar siltāku laiku pilsētas ielās parādās aizvien vairāk velosipēdu. Riteņbraucēju skaitīšana uz Rīgas tiltiem rāda, ka braucēju skaits pieaug katru gadu. Pareizi attīstot pilsētas velo infrastruktūru, paredzams, ka tas tikai palielināsies.
Pēdējo gadu pozitīvā tendence liek skatīties ne tikai uz veloceliņu un joslu nepieciešamību, bet arī uz riteņbraucēju izglītību ceļu satiksmes noteikumu jomā. Jāsāk ar pašiem jaunākajiem satiksmes dalībniekiem, uzskata Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Tomēr bērnu apmācība skolās nav pietiekami labi organizēta. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rosinājusi ieviest obligātu prasību bērniem iegūt velosipēda vadītāja apliecību.
Apšauba ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu skolās
Attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu bērniem skolās ir neviennozīmīga. Tā secinājusi Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Sadarbībā ar Rīgas domi apvienība kopš šī mācību gada sākuma aptaujāja Rīgas pilsētas skolas un bērnudārzus. 114 skolās un 149 bērnudārzos jautāja, vai pie izglītības iestādes ir velonovietne, vai bērni uz to brauc ar riteņiem un vai tiek mācīti ceļu satiksmes noteikumi. Ceļu satiksmes likums paredz, ka pamatu mācīšana pirmsskolas un vispārējās izglītības mācību iestādēs jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai.
„Šis likums konsekventi netiek pildīts jau daudzus gadus,” tā saka Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks. „Izglītības iestādēs [ceļu satiksmes noteikumus] māca dažādu skaitu stundu. Tas nozīmē, ka nav vienotas pieejas, nav vienotas metodoloģijas, nav vienota principu, pēc kādiem apmāca bērnus. Tas būtu līdzīgi, ka vienā skolā māca matemātiku piecas stundas gadā, otrā - piecdesmit. Tad ir mums viena izglītības sistēma vai nav?”
„Sociālo zinību mācību priekšmeta standartā 1. - 9. klasei šo noteikumu apguve ir obligāta,” paskaidro Valsts izglītības satura centra pārstāve Diāna Ļaha. Šajā standartā paredzēta pakāpeniska zināšanu papildināšana.
Trešklasniekam, piemēram, jāzina ceļu satiksmes noteikumi kā gājējam un pasažierim, devītklasniekam jau jāmāk analizēt dažādas situācijas uz ceļa. Bez sociālajām zinībām ceļu satiksmes noteikumus apgūst arī audzināšanas stundās. Tām gan ir ieteikuma raksturs.
„Ja mācību standarts obligāts, tad mācību priekšmeta programmām ir ieteikuma raksturs. Šīs mācību priekšmeta programmas skolotāji izstrādā paši atkarībā no skolas atrašanās vietas, vides un citiem faktoriem,” saka Ļaha.
Izglītības satura centrs piedāvā programmu paraugus un metodiskos materiālus. Tiesa, to, kas iemācīts sociālo zinību stundās, centralizēti nepārbauda. Riteņbraucēju apvienības aptaujā deviņas Rīgas skolas norādījušas, ka ceļu satiksmes noteikumu apmācība skolā nenotiek vispār, turklāt trijās to nemaz neplāno darīt. Arī pieci bērnudārzi bērniem satiksmes drošību nemāca. Jāņem vērā, ka vairākas skolas atteicās piedalīties aptaujā. „Tie, kas neatbildēja - mēs jau zinājām, kādi pie viņiem ir apstākļi un ka viņi ir, es pat teiktu, diezgan klaji pret fiziskām aktivitātēm bērniem,” piebilst Silenieks.
Bērniem jāiemāca atbildīga attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem
„Ja mēs izejam uz ielas, tad mēs redzam vajadzību. Kāpēc, ienākot klasē, mēs neredzam vajadzību?” jautā Valda Kjaspere no CSDD. Viņa ir gadiem darbojusies skolās, lai mācītu ceļu satiksmes noteikumus un gatavojusi bērnus velotiesību eksāmenam. Viņa uzskata, ka zināšanu līmenis nemaz nav tik slikts, bet jāstrādā pie attieksmes veidošanas bērnos.
„Kurš no mums nezina, ka sarkanā uguns ir aizliegums, bet, ja mēs paskatāmies krustojumos… Viņi visi to zina, bet dodas pāri ielai. Tā ir mūsu attieksme pret lietām, kas notiek uz ielas. Un tas ir tas jautājums, kas, satiksmes noteikumus mācot, ir ļoti, ļoti būtisks. Tātad - panākt bērnā attieksmes maiņu pret to teikumu, ko es tikko iemācījos. Tas ir pedagoģiskais darbs,” saka Kjaspere.
Viņa saprot, ka, piemēram, latviešu valodas skolotājam ir sarežģīti pārslēgties uz satiksmes noteikumu mācīšanu, un ļoti grūti skolotājam ir kvalitatīvi iemācīt noteikumus augstākā līmenī kā gājēju kategorijai, piemēram, gatavojot bērnus velotiesību iegūšanai. Skolas, kurās nemāca ceļu satiksmes noteikumus, aptaujā norādīja, ka nepieciešami gan speciālisti, gan metodiskie materiāli.
Velosipēdista tiesības – īpaši svarīgas bērniem, kas uz skolu allaž brauc ar velosipēdu
Tomēr tikai desmitā daļa skolu izmanto sadarbības iespējas ar CSDD un policiju. Metodiskos materiālus piedāvā gan CSDD, gan Valsts izglītības satura centrs. Materiālu ir pietiekami, tikai jāatrod, uzskata Ādažu vidusskolas direktora vietniece Anita Milanceja. Ādažu vidusskola aktīvi piedalās dažādos konkursos, kas saistīti ar drošību un ceļu satiksmes noteikumiem. Divus gadus pēc kārtas Ādažu vidusskola uzvarējusi arī konkursā „Labākā CSDD satiksmes drošības skola”.
Milanceja uzsver, ka nerīkojot vieslekcijas un nepiedaloties konkursos ķeksīša pēc. Bērnu apmācība satiksmes drošībā, lai arī ne obligāta, bet ir ļoti svarīga. Velonovietnes pie skolas nākas papildināt, jo daudzi bērni no centra uz attālo vidusskolu brauc ar divriteni. Jau sešus gadus visi sestklasnieki projektu nedēļā kārto velosipēda vadītāja apliecības eksāmenu.
„Tas nebija tāpēc, ka projektu nedēļa ar kaut ko būtu jāaizpilda. Tas ir tāpēc, ka ceļu satiksmes noteikumi ir svarīgi, bet mācīties tos vienkārši tāpat, bez kaut kāda gala rezultāta - tas ir viens. Bet, ja tev ir taustāmas tiesības, par kurām viņi patiesi ir ļoti priecīgi tad, kad tās saņem, tas ir mazliet citādāk,” saka Milanceja.
Arī Mārcis un Tomass februārī tikuši pie riteņbraucēja tiesībām. Puiši pastāstīja, riteņa vadītāja tiesības ir ļoti noderīgas, jo daudzi bērni braucot uz skolu ar riteni, it īpaši tie, kas nedzīvo tieši Ādažos. Tiem nākas braukt ar velosipēdu pa ceļu - tas ir bīstami un to nedrīkst darīt bez apliecības.
Līdz šim tiesības varēja iegūt no 12 gadu vecuma, bet no janvāra - jau arī desmitgadnieki. Pagājušā un aizpagājušā gadā CSDD izsniedza vairāk kā 7000 velo apliecību. Nesen notikušā Ceļu satiksmes drošības padomē, kurā piedalījās satiksmes un iekšlietu ministri, CSDD izklāstīja savu priekšlikumu - visiem ceturtās klases skolēniem, kam ir desmit gadu, būs jāiegūst velosipēda vadītāja apliecība. Bet ar apmācību sociālo zinību un audzināšanas stundās nepietiek.
Laukos velosipēds nereti ir vienīgais veids, kā nokļūt uz skolu, turklāt jābrauc pa brauktuvi, jo nav ietvju un veloceliņu. Latvijas Riteņbraucēju apvienība uzskata - ne jau visiem bērniem jābrauc ar riteni. Taču velotiesības ir garantija, ka bērns noteikumus zina un var droši atrasties satiksmē arī kā gājējs. Pēdējo gadu laikā izsniegto divriteņa tiesību skaits ir krities, stāsta apvienības vadītājs Viesturs Silenieks. Izbūvēto veloceliņu kilometri svārstās, bet riteņbraucēju skaits stabili pieaug. „Riteņbraucēju skaits strauji pieaug, tiesību skaits iet uz leju, un infrastruktūras apjoms netiek līdzi riteņbraucēju skaita pieaugumam, kaut arī attīstās,” secina Silenieks.
Rīgā būs jaunas velonovietnes
Velosipēdu novietnes pie skolām nav vairāk kā pusei Rīgas skolu. Pie bērnudārziem to ir salīdzinoši mazāk - piektajai daļai. Pētījums rāda, ka vairāk nekā 90 % to mācību iestāžu, pie kurām ir novietnes, tiek pievērsta uzmanība arī satiksmes noteikumiem.
„Tātad kopsakarība ir tāda: ja izglītības iestāde uzliek velonovietni, bērni brauc, un tad izglītības iestāde saprot, ka ir kaut kāda atbildība jāuzņemas arī iestādei, un sāk mācīt ceļu satiksmes noteikumus. Tas ir tāds riņķa dancis. Viens otru velk uz priekšu. Tas ir līdzīgi, ja Rīgas centrā nebūtu iespējams nekur novietot mašīnu, neviens ar mašīnu uz centru nebrauktu - tāpēc, ka nav kur likt. Ir velonovietne - brauc ar velosipēdu,” saka Silenieks.
Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") pastāstīja, ka dome pērn uzsākusi pie skolām izvietot riteņu novietnes. Rudenī tādi paši apgriezta U veida statīvi, kā "Rīgas satiksme" izvieto pilsētas ielās, uzstādīti arī pie 42 izglītības iestādēm. Šogad velonovietnes būšot vēl pie 20 iestādēm.
„Prioritāte bija pie tām izglītības iestādēm, kas aktīvi piedalījās aptaujā un arī tiešā veidā izteica vēlmi, lai pie skolas būtu sava velonovietne. Ir skaidrs, ka pie tām skolām, kurās īsti neļauj vai kas nemotivē bērnus izmantot velosipēdus, likt velonovietni arī nav pareizi,” saka Ušakovs.
Aizliedz braukt ar velosipēdiem
Ir skolas, uz kurām ar riteni braukt ir aizliegts. Rīgas Valda Zālīša sākumskolas iekšējās kārtības noteikumos rakstīts: skolēns nedrīkst uz skolu braukt ar velosipēdu, skrituļdēli, skrituļslidām un citiem braucamrīkiem. Kāpēc?
„Mums ir mazie bērni - skolēni līdz 6.klasei. Lai gan tiesības iegūst, sākot no 12 gadiem, mums praktiski tiem bērniem 12 gadi paliek tikai 6.klasē. Mēs esam centrā, satiksme arī ir diezgan intensīva, arī bažījamies par drošību,” skaidro sākumskolas direktores vietniece Agrita Pauliņa.
Tagad riteņbraucēja tiesības var iegūt jau no 10 gadu vecuma. Pauliņa saka - ja skolēni izteiks vēlmi braukt uz skolu ar riteni, skolas noteikumus pārskatīs. Taču līdz šim neviens to nav darījis. Novietņu trūkums gan nav šķērslis braukšanai ar riteni, un arī noteikumu mācīšanai.
Pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" direktore Guna Valdone saka, ka materiālu apmācībām ir pietiekami, un arī policija nekad neatsaka nākt uz bērnudārzu stāstīt par drošību uz ceļa. Ap 60 no vairāk nekā 84 bērnu vecākiem savus bērnus uz dārziņu ved ar velosipēdu. Bērni brauc ar saviem riteņiem vai skūteriem, un vecāki viņiem iet līdzi. Novietnes gan tur nav, tāpēc braucamos ļauts ievest bērnudārza telpās. „Es uzskatu, ka, ja bērns tagad brauks ar to ritenīti, tad viņš arī vēlāk gribēs braukt. Viņam patiks, viņš būs jau pieradis pie tā,” norāda Valdone.
Raksta autore: Ketija Riteniece (Latvijas Radio)
