Lai līdz 2020.gadam samazinātu avārijās bojāgājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu, nepieciešams veidot satiksmes dalībnieku apziņu, īpašu uzmanību pievēršot gājējiem un velobraucējiem, un kopumā dažādu kampaņu īstenošanai būs nepieciešami astoņi miljoni eiro gadā. To paredz otrdien valdības atbalstītais Ceļu satiksmes drošības plāns.
Plāna mērķis ir līdz 2020 gadam, salīdzinot ar 2010. gadu, uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo vai smagi ievainoto skaitu, tas ir ambiciozs mērķis, ko dalībvalstīm izvirzījusi Eiropas Savienība. Nelaimīgajai statistikai ik gadu jāsarūk par aptuveni desmito daļu, straujāk nekā tas šobrīd notiek Latvijā.
Viens no Ceļu satiksmes drošības plāna izstrādātājiem - Andris Lubāns no Satiksmes ministrijas (SM) - izvirzīto mērķi neuzskata par nesasniedzamu.
„Es domāju, ka pašreiz piepildās piecu līdz septiņu procentu samazinājums. 2010. gadā bojā gājušo skaits bija 218 cilvēki, bet pagājušā gadā šis skaits bija 179 cilvēki,” stāstīja Lubāns.
Tiesa, 179 mirušie pērn ir vairāk, nekā iepriekšējo piecu gadu Ceļu satiksmes drošības plānā paredzētie 160 bojāgājušie. Lubāns uzskata, ka iepriekšējais, piecu gadu periods šādam plānam bija pārāk ilgs, jo satiksmes drošības situācija ir mainīga.
„Ja mēs paskatāmies uz bojāgājušo un ievainoto struktūru, tad redzam, ka ir tiešām ļoti daudz gājuši bojā tieši gājēji un velosipēdisti, respektīvi, mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Tā noteikti ir mērķauditorija, uz kuru tiek vērsta lielākā daļa no visiem šiem pasākumiem,” uzsvēra Lubāns.
„Es gribētu uzsvērt vārdu „droša”, jo, ja mēs iepriekš esam koncentrējušies uz atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, tad tomēr tas pareizais atslēgas vārds, lai sasniegtu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos, ir tieši drošs braukšanas ātrums,” norādīja Lubāns.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks gan neredz, kā šis plāns risinās velo drošības jautājumus. Viņaprāt, tajā paredzēts velo infrastruktūru veidot tāpat kā līdz šim, ņemot vērā autovadītāja, nevis riteņbraucēja vajadzības.
„Tā ir pilnīgi nepareiza domāšana, jo Satiksmes ministrijas uzskats vienmēr ir bijis, ka, lai nenotiktu negadījums ar riteņbraucējiem, riteņbraucējs ir jānodala no autotransporta. Katrs savā pasaulē lai dzīvo. Bet tas nav iespējams, jo ir krustojumi, un tur viņi arī satiekas, un negadījumu statistika rāda, ka tur arī ir visvairāk negadījumu. Jo mašīnām, kas nogriežas iekšā celiņā, pārsvarā uz šī veloceliņa riteņbraucēji nav jālaiž,” skaidroja Silenieks.
Viņš norādīja, ka, piemēram, ķiveres negadījumus nenovērš, un velosipēdistu skaits aug, bet tas plāna aprēķinos nav ņemts vērā.
Lubāns uzsvēra, ka bērnu drošībai ir divas pieejas - pirmkārt, bērni jāizglīto kā patstāvīgi satiksmes dalībnieki, un, otrkārt, jāceļ vecāku atbildības līmenis. „Ļoti daudzi bērni tiek pārvadāti, neizmatojos speciālos autokrēsliņus, arī nepiesprādzēti,” atzina SM pārstāvis.
Izvērtējot iepriekšējo satiksmes drošības plānu, secināts, ka viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana. Arī turpmākos gados paredzētas divas līdz trīs sabiedrības informēšanas kampaņas gadā. „Mēs kādus trīs gadus gatavojam noguruma kampaņu. Pētījumi rāda, ka aptuveni 20 % no visiem negadījumiem ar cietušajiem notiek, kad cilvēks ir braucis noguris, pārguris,” pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Aldis Lāma.
Satiksmes drošības plānā paredzēto pasākumu realizēšanai vienā gadā vajadzēs aptuveni astoņus miljonus eiro. Ievērojamu daļu no tā prasīs jauna policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tehnika. Tomēr plāna veidotāji aprēķinājuši, ka katrs cietušais valstij rada aptuveni sešus tūkstošus eiro zaudējumu, bet bojā gājušais - 500 tūkstošus eiro.
Plāns arī paredz, ka joprojām Latvijā ir jāsamazina braukšana dzērumā un narkotisko vielu iespaidā. Tāpat pie stūres pārāk bieži cilvēki sēžas lielā pārgurumā, kas ir iemesls piektajai daļai satiksmes negadījumu ar cietušajiem.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt solīja, ka tiks pastiprināti arī sodi: „Protams, mēs arī skatāmies gan uz uzraudzību, kas ir sodi, kas ir ātruma kontroles līdzekļi utt. Tāpat arī riteņbraucēju noteikumi [būs] stingrāki, gan par šīm atstarojošām vestēm, gan citiem jautājumiem.”
Matīss pastāstīja, ka plāna izstrādē piedalījusies arī izglītības un zinātnes ministrija, kas apņēmusies satiksmes drošības noteikumus vairāk iesaistīt mācību procesā skolās. Bērni ir viena no lielākajām cietušo grupām. Pie vainas arī vecāki, kas nelieto auto sēdeklīšus un nereti pat nepiesprādzē savas atvases. Gan kampaņas, gan infrastruktūras un atbildīgo dienestu tehnikas uzlabošana vienā gadā prasīs apmēram 8 miljonus eiro.
„Kopā plāna izpildei indikatīvi ir iezīmēti 25 miljoni eiro. Finanšu avoti ir dažādi, tai skaitā valsts un pašvaldību budžeti, tāpat tie ir līdzekļu, kurus ceļu satiksmes negadījumu profilaksei iemaksā apdrošināšanas sabiedrības,” valdības sēdē izklāstīja Andris Lubāns.
Lai arī situācija kopš kritiskā 2006. gada stabili uzlabojas, autoceļu satiksmes drošības rādītāji Latvijā joprojām ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. „Mēs bijā ļoti zemā sākuma pozīcijā,” paskaidroja Anrijs Matīss, „Protams, arī infrastruktūra Latvijā atpaliek no daudzām Rietumeiropas valstīm - gājēju celiņi, nodalītie velosipēdu celiņi, divu līmeņu krustojumi, arī [vajadzētu], lai nebūtu gājēju pārejas ārpus apdzīvotām vietām neapgaismotas un neregulētas.”
Raksta autore: Ketija Riteniece (Latvijas Radio)
