Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Covid-19 stimulējis, ka pilsētas attīsta veloinfrastruktūru

Ziņa publicēta: 20.06.2020 22:51
Kopš atveseļošanās posma sākuma Eiropas pilsētas un valstu valdības ir piešķīrušas vismaz 823 miljonus eiro aktīvai mobilitātei; vairāk nekā 1200 km jaunas veloinfrastruktūras ir pieteikta, un jau ir īstenoti vairāk nekā 500 km - informē Jill Warren, Eiropas Riteņbraucēju federācijas izpilddirektors, informējot par veloinfrastruktūras attīstību pandēmijas ietekmē.
Eiropas Riteņbraucēju federācija (ECF) sadarbībā ar tās biedru organizācijām no visas Eiropas, tostarp Latvijas Riteņbraucēju apvienību no Latvijas, ir apkopojusi detalizētu informāciju par pasākumiem, ko veikušas pašvaldības vai valsts iestādes, lai atgūtos pēc COVID-19 pandēmijas. Karantīna Eiropas iedzīvotājiem noteica stingrus ierobežojumus, bet tā arī deva iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem iespēju iepazīt pilsētas bez gaisa vai trokšņa piesārņojuma, ar drošākām ielām un vairāk vietas gājējiem. Federācija ir apkopojusi informāciju no medijiem un biedru organizācijām par jaunām iniciatīvām un paveikto pandēmijas laikā.

"Kopš atveseļošanās posma sākuma Eiropas pilsētas un valstu valdības ir piešķīrušas vismaz 823 miljonus eiro aktīvai mobilitātei; vairāk nekā 1200 km jaunas veloinfrastruktūras ir pieteikta, un jau ir īstenoti vairāk nekā 500 km. COVID krīze, lai gan traģiska, ir arī milzīga iespēja paātrināt pozitīvas pārmaiņas un pārveidot mūsu pilsētas - un mēs to aptveram," teica Jill Warren, Eiropas Riteņbraucēju federācijas  izpilddirektors.

Daudzās pilsētās ir spēcīga vadības loma, pārdalot publisko telpu aktīvai mobilitātei, un valdības visā Eiropā piedāvā finansiālus stimulus, lai veicinātu riteņbraukšanu. Tā kā Parīzes, Briseles un Barselonas pilsētas jau ir nodrošinājušas svarīgus posmus ar jauniem infrastruktūras un satiksmes nomierināšanas pasākumiem, tās ir viens no vispozitīvākajiem piemēriem.
Visā kontinentā ātri tiek īstenoti dažādi pasākumi. Attiecībā uz mobilitātes nākotni Eiropā mēs uzskatām, ka ir ļoti iepriecinoši redzēt, ka daudzas no šīm izmaiņām ir koncentrētas pilsētās ar iepriekš zemu riteņbraukšanas līmeni, kas uzsver milzīgo potenciālu pārejai uz ilgtspējīgiem transporta veidiem, piemēram, riteņbraukšanu, jo īpaši, ja šie pasākumi kļūst pastāvīgi.

Daži skaitļi
  • Kopumā ir paziņots par 1221 km jaunu riteņbraukšanas un gājēju infrastruktūru
  • 545 km jau ir lietojami
  • 823 167 400 eiro tika piešķirti riteņbraukšanas veicināšanai
  • Roma ir paziņojusi par 150 km veloceļu
  • Papildu budžets, kas piešķirts riteņbraukšanas pasākumiem Somijā, ir 7,8  Eiro uz iedzīvotāju.
Eiropas Riteņbraucēju federācija ir analizējusi un pārbaudījusi daudzus avotus, tostarp oficiālus un neoficiālus dokumentus, plānus, paziņojumus, ziņas un ziņojumus no dalībvalstu biedru organizācijām, un apsekojuši klātienē gandrīz 300 pilsētas.

‌No Baltijas valstīm vienīgā pilsēta, kas COVID-19 pandēmijas laikā ir atklājusi jaunu infrastruktūru riteņbraucējiem, ir Sigulda, kur ir izveidota ap 900 metrus gara Velo iela un pilsētas centrā ir noteikts ātruma ierobežojums 30 km/h.

“Pasaules krīžu pārvarēšanas pieredze rāda, ka jāatbalsta ekonomikas sildīšana būvējot infrastruktūru, taču būvniecība var būt gan ar īstermiņa piegājienu vai ilgtspējīga, kas atbilst Eiropas klimata politikas mērķiem, kas veicina veselīgu dzīvesveidu, mobilu pārvietošanos, kas savukārt straujāk veicina vietējo uzņēmējdarbību, patēriņu un uzlabo pilsētvidi. Tieši tādēļ daudzas Eiropas valstis un pilsētas investē naudu gājēju un riteņbraucēju infrastruktūrā, jo būvniekiem ir mazsvarīgi ko būvēt, ja tik var apgūt līdzekļus, taču, kas ir tas, kas tiek radīts būvējot ir būtiski visai sabiedrībai” –  Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs.

Saite uz Eiropas karti un pilsētām, kurās ir izveidota infrastruktūra, veikti stimulējoši pasākumi COVID-19 laikā: SPIEDIET ŠEIT

‌Plašāka informācija: SPIEDIET ŠEIT

Ziņu sagatavojusi Eiropas Riteņbraucēju federācija un Latvijas Riteņbraucēju apvienība

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 6 + 1 =
 »
Top.LV