Kuras partijas sola vislabākos apstākļus riteņbraucējiem? Piedāvājam izvilkumus no 4000 zīmju un partiju lapās atrodamām izvērstajām programmām. Kā jau pienākas pēc pozicionējuma, Zaļo piedāvājums visplašākais, taču... kāpēc daži citi nepiedāvā neko vai gandrīz neko?
Saskaņas centrs
Tiks izbūvēti veloceliņi virzienā Imanta - Vakarbuļļi un Centrs - Ziepniekkalns, tiks iezīmētas velojoslas uz galvenajām ielām mikrorajonos un centrā.
Partija “Vienoti Latvijai”
Veidosim Rīgu par ērtu pilsētu velosatiksmei.
Izbūvēsim atpūtas soliņus, bērnu spēļu laukumus, velosipēdu novietnes un papildus atkritumu urnas visā Rīgā.
Centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība”
Attīstīsim velosatiksmi un veloinfrastruktūru Rīgā un piepilsētā
Politiskā partija “Alternative”
NAV
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
NAV
Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu Latviju!", Latvijas kustība "SOLIDARITĀTE"
NAV
Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par Neatkarīgu Latviju!", Latvijas kustība "SOLIDARITĀTE"
NAV
Rīcības partija
NAV
Partija "VIENOTĪBA"
Satiksmes organizācijā pirmajā vietā būs gājēji, divriteņi un tramvaji, uz darbu būs ērtāk un lētāk braukt ar sabiedrisko transportu, nevis auto. Mēs ieviesīsim stundas biļeti sabiedriskajā transportā, iekārtosim 50 kilometrus jaunu veloceliņu un 50 jaunas drošas velonovietnes. Daudz plašāk izvietosim “zaļās bultas” - pastāvīgus labos pagriezienus krustojumos, bet moderna luksoforu vadības sistēma operatīvi reaģēs uz pārmaiņām satiksmes plūsmās.
Partija "Par Dzimto Valodu!"
NAV
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Katrā Rīgas apkaimē būs sakārtotas atpūtas vietas ģimenēm, peldvietas, rotaļu un sporta laukumi, suņu pastaigas vietas un veloceliņi.
Latvijas Zaļā partija
Veidosim jaunus veloceliņus un velojoslas jau šogad. Daudz un lēti. Rīgas dome izveidos virkni drošu velosipēdu novietņu un radīs apstākļus, lai katrs nama īpašnieks būtu ieinteresēts tādu iekārtot arī pie sava nama. Deputāti un domes darbinieki rādīs piemēru rīdziniekiem sabiedriskā un velotransporta izmantošanā
Latvijas Zaļās partijas Velo transporta programma Rīgas pilsētai
Rīgā uzturas vairāk kā puse no Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ Rīgai ir visas iespējas noteikt toni valstī, taču nekad šī iespēja nav tikusi pienācīgi izmantota. Ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, tad Rīga ir viena no beidzamajām vietām starp Latvijas pilsētām velo infrastruktūras izveides apjomā. Taču pēc problemātikas un nepieciešamības, Rīga ir tā vieta, kur velosipēds var spēlēt vislielāko lomu.
Riteņbraucēji ir viena no sabiedrības sadzīves, kultūras politikas aktīvākajām demokrātiskākām, modernākām un mazāk kompleksainām sabiedrības daļām. Tādēļ ir svarīgi šo sabiedrības daļu padarīt vēl lielāku. Lai to panāktu, ir jārada labvēlīgi apstākļi šādas sabiedrības daļas attīstībai. Fiziski aktīvs un dabas resursus saudzējošs dzīvesveids ir mūsu prioritāte. Visefektīvāk ieguldīt resursus ir jaunatnē, jo tās spēj visātrāk pielāgoties. Tādēļ mūsu prioritāte ir plānot velo infrastruktūru ar tādu apziņu, ka to lietos bērni. Tai ir jābūt tik drošai, ērtai, saprotamai un patīkamai, lai bērni ar sajūsmu to uztvertu. Ja bērniem būs saprotama, tad sapratīs arī pārējie.
Velosipēds ir viens no unikālākajiem cilvēces izgudrojumiem, kas Latvijā un Rīgā netiek pietiekami novērtēts. Riteņbraukšanai ir jākļūst par konkurētspējīgu transporta līdzekli kopējā transporta sistēmā. Ikdienā Rīgā 60% no iedzīvotājiem pārvietojas ar sabiedrisko transportu, 30% ar vieglajām automašīnām un 8% ar velosipēdu. Rīgai ir jākļūst ne tikai par Baltijas, bet par Austrumeiropas riteņbraucēju metropoli. Rīgas pilsētas, sevišķi centra, satiksme jāplāno kā prioritāte gājējiem, riteņbraucējiem un sabiedriskajam transportam. Tikai pēc tam piegāžu, servisu(taksometri, kurjeru transports, preču piegādes) transportam un tikai pēc tam privātajam. Kravas auto transporta plūsmu jācenšas novirzīt pa maģistrālām ielām un apvedceļiem.
Pilsētas ielas ir visas pasaules un īpaši Latvijas iedzīvotāju, sevišķi Rīgas nodokļu maksātāju koplietošanas īpašums. Visiem ir vienādas tiesības šo kopīpašumu izmantot. Tādēļ nedrīkst dalīt cilvēkus pēc to transporta līdzekļa esamības vai neesamības. Nav godīgi, ja no šī kopīpašuma lielākie ieguvēji ir tie, kam ir transporta līdzeklis un pie kam tam, kam lielāks, kas vairāk aizņem vietu, vairāk tērē sabiedrības kopīgo naudu šīs vietas uzturēšanai.
Rīgas centrā jau vairākus gadus ir paaugstināts un pat pārkāpts autotransporta radīto izmešu daudzums. Tādēļ viena no prioritātēm ir izmešu, respektīvi autotransporta radītā gaisa un arī skaņas piesārņojuma samazināšana. Arī transporta jomā ir jābūt filozofijai – “Piesārņotājs maksā”! Nedrīkst pieļaut,ka tas, kas jau tā aizņem kopīgo telpu vairāk nekā gājējs un riteņbraucējs vēl bojā pārējo veselību. Sevišķi liela ietekme no autotransporta izplūdes gāzēm ir tiem, kas atrodas tuvāk zemei – zīdaiņi ratiņos, bērni un mājdzīvnieki. Tā kā veselība ir cilvēka lielākā vērtība, tad jāmazina visi cēloņi, kas negatīvi ietekmē veselību – mazkustīgs dzīvesveids (no sirds asinsvadu slimībām Latvijā gadā mirst ap 15’000 cilvēku), negadījumi, kuri rodas piedaloties ceļu satiksmē, elpceļu slimības no gaisa piesārņojuma. Visas šīs slimības ir iespēja mazināt samazinot autotransporta skaitu, tā vietā veicinot riteņbraukšanu.
Rīgas pilsētai ir jāizstrādā detalizēta un uz skaidri saprotamiem mērķiem vērsta velo transporta attistības programma. Pamatojoties uz augstāk sadalītajām prioritātēm, lai velo transports būtu konkurētspējīgs transporta līdzeklis, tad tā infrastruktūras attīstībai ir nosakāmi šādi kritēriji:
- Drošums,
- Ātrums,
- Savietojamība,
- Ērtums un
- Pievilcība un no tiem izrietoši attīstības posmi:
1. Drošība. Lai riteņbraucējs justos droši pilsētas satiksmē, ir jābūt tādiem infrastruktūras risinājumiem, kas izslēdz iespēju rasties ceļu satiksmes negadījumam – saprotami no ceļu satiksmes noteikumu viedokļa, pamanāmi no autovadītāju un riteņbraucēju viedokļa. Satiksme jāveido pēc principa, lai priekšroka krustojumos un šķērsojumos pārsvarā būtu mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem un riteņbraucējiem. Jāsamazina satiksmes ātrums autotransportam. Jānodala riteņbraucēju plūsma no gājējiem, lai netiktu radītas bīstamas situācijas gan vieniem, gan otriem. Ir pierādīts, ka pilsētu centros drošāk riteņbraucējiem ir nevis to pilnīga atdalīšana no autotransporta, bet gan ciešāka līdzāspastāvēšana, kas liek būt uzmanīgākiem. Pārsvarā ceļu satiksmes negadījumi notiek pilsētas centrā, attiecīgi primāri ir jārisina ceļu satiksmes problēmas centrā, nevis jābūvē veloceliņi, tur, kur maza satiksmes, maz cilvēku, attiecīgi arī maz riteņbraucēju. Pilsētai kopā ar CSDD ir jāveicina droša braukšana, jāskaidro un jāveicina visiem satiksmes dalībniekiem droši braukšanas nosacījumi – redzamība tumsā, distances ieturēšana u.c.
Visiem pirmskolas vecuma bērniem Rīgā ir jāzina elementārie satiksmes noteikumi un visiem 12 gadus sasniegušiem skolēniem ir jābūt riteņbraucēju vadītāja apliecībai, kas apliecina, ka skolēns pārzina ne tikai riteņbraukšanu, bet ceļu satiksmes noteikumus kā tādus.
Viens no drošības nosacījumiem ir pašvaldības atbalsts drošu, ērtu velo novietņu izvietošanā. Ne tik daudz pašvaldībai ir jātērē līdzekļi, bet gan jārada sistēma, kas namu īpašniekiem, uzņēmējiem ļautu ērtā, vienkāršā veidā pie savām ēkām izvietot velosipēdu novietnes. Pašvaldībai kopā ar Valsts policiju, Pašvaldības policiju un CSDD ir jāveicina velosipēdu brīvprātīgā reģistrācija CSDD reģistrā, kas tādejādi mazina zādzību risku. Jāpanāk, ka lombardu telpās drīkstētu atrasties tikai reģistrēti velosipēdi.
2. Ātrums. Ņemot vērā Kopenhāgenas pieredzi, 70% no cilvēkiem izvēlas velosipēdu ikdienas braukšanai tikai tādēļ, ka tas ir ātrāks. Lai velo infrastruktūru atzinīgi novērtētu riteņbraucēji, tad tai ir jābūt tādai, kas nodrošina ātru pārvietošanos. Ir ātrgaitas velo ceļi un tādi, kas ir rekreācijai, izbraucieniem, atpūtai (Ātrgaitas ceļi - maz līkumu, apvedceļu, kāpņu, pārvadu un maz apstāšanās nepieciešamības krustojumos). Rīgā Velo celiņiem, joslām jābūt veidotām nevis, lai riteņbraucējus aizvāktu no ielām, bet gan, lai riteņbraukšanas apstākļi būtu labāki un ātrāki.
3. Savietojamība. Lai braukšana būtu ērta, ir nepieciešama infrastruktūra – velo joslas, rekomendējošās joslas, dzīvojamās zonas, velo celiņi uz brauktuves un no tās atdalīti veloceliņi ir jāplāno kā tīklveida kustība, nevis kā atsevišķs, no kopīgā ielu tīkla atrauts elements. Velo celiņš nedrīkst beigties pirms katra krustojumu un atsākties brauktuves otrā pusē. Tādi apstākļi rada bīstamību visiem satiksmes dalībniekiem. Jābūt iespējai ērti nokļūt uz un no veloceliņa, nevis tikai vietās, kur celiņš pietuvojas tuvākai ielai. Tas nepieciešams, lai ērti varētu piekļūt gan riteņbraucēju darba vietām, mācību iestādēm un visa veida interešu objektiem.
Tiek uzskatīts, ka Rīgā ir pārāk šauras ielas, lai izveidotu velo infrastruktūru. Taču ņemot vērā esošo Rīgas pilsētas attīstības plānu, jau šobrīd velo transportam pilsētas centrālajā daļā ir noteikta prioritāte attiecībā pret autotransportu, taču faktiski tas nekad nav ticis realizēts. Ir absurdi uzskatīt, ka pilsētā, kurā jau tā maz vietas, transportam, kurš aizņem daudz vietas, pietiek telpas, bet tam, kas aizņem maz - nepietiek. Redzot to, ka naktīs Rīgas ielu malās stāv maz automašīnu, tas parāda to, ka darba laikā ielu malās stāvošo automašīnu saimnieki nav centra iedzīvotāji, bet gan iebraucēji no attālām Rīgas apkaimēm vai pat no citām pašvaldībām. Tas apstiprina to, ka centrā dzīvojošiem velo infrastruktūras izbūve neradītu lielas problēmas. Svaigā sniegā iebrauktās autotransporta sliedes uzskatāmi parāda, ka autotransports nemaz neizmanto visu ielas brauktuves platumu. Daudzās vienvirzienu ielās ir pietiekams platums, lai pretī autotransporta braukšanas virzienam varētu izveidot vienvirziena velo joslu, celiņu uz brauktuves. Velo infrastruktūrai ir jābūt tādai, kas nevis aizvāc riteņbraucējus no ielām, bet gan rada riteņbraucējiem vēl ērtākus pārvietošanās apstākļus. Tādejādi pilsētas centrā nav pieļaujama organizēta gājēju un riteņbraucēju virzīšana uz vienas klātnes. Kopīgie gājēju un velo celiņi jāveido tikai vietās, kas ir starp Rīgu un tuvākajām pašvaldībām un, kur nav iespējams samazināt ātrumu līdz 50km/h un mazāk (Iļģuciems – Bolderāja virzienā, Jaunciema virzienā, Ulbrokas virzienā, Ķekavas virzienā, Jaunolaines virzienā, Beberbeķu virzienā, Babītes virzienā). Tāpat, atsevišķi izbūvēti velo celiņi daudzkārt ir novirzīti, jo nav bijusi vēlēšanās to izbūvēt pilnīgi paralēli ielu brauktuvei. Tādejādi riteņbraucējiem tiek radīti apstākļi, kuros nav iespējams braukt tajos pašos virzienos, kur var braukt ar automašīnu. Tas ir gan pretrunā ar pilsētas attīstības plānu (centrā prioritāte velotransportam), gan ar cilvēku vēlmēm pārvietoties. Celiņam ir jābūt maksimāli taisnam un paralēli brauktuvei. Visās jaunbūvējamās un rekonstruējamās ielās un satiksmes mezglos ir jāparedz vieta velo infrastruktūrai. Jāizbūvē papildus dzelzceļu šķērsojumi gājējiem un riteņbraucējiem. Tas padarīs velo satiksmi vēl mobilāku.
4. Ērtums ir viena no iezīmēm, kas ir vienlīdz svarīga visiem satiksmes dalībniekiem, bet it sevišķi riteņbraucējiem, jo bedres, notekūdeņu un komunikāciju lūku vāki, peļķes, nelīdzena brauktuve, bruģis apledojums, sniegs, sāls riteņbraucējiem ir daudz sāpīgāk izjūtami, nekā autovadītājam vai dažkārt gājējam. Tādēļ velo infrastruktūra ir jāveido ar vēl īpašāku attieksmi. Pilsētai kā pasūtītājam ir stingri jāvēršas pret nevērīgu attieksmi veidojot jaunus objektus – nedrīkst būt stabi ietvju un celiņu vidū. Apmaļu augstumam un platumam jābūt tādam, lai ērti var uzbraukt gan riteņbraucēji, gan cilvēki ratiņkrēslos, gan neradītu problēmas bērnu ratiņu stūmējiem. Velo celiņam nedrīkst būt strauji pagriezieni, pa vidu ceļazīmes, koki un zemi koku vai krūmu zari. Regulāri jābūt horizontālajam velo celiņa apzīmējumam, lai celiņš ir labi pamanām gan pašiem riteņbraucējiem, gan gājējiem un autovadītājiem. Velo infrastruktūrai ir jābūt tā veidotai, lai to varētu ērti izmantot visu veidu velosipēdi – bērnu, šosejas, kalnu, pludmales, rekambenti, traiki, bez brīvgaitas un ar piekabi, kurā pārvadā bērnus, kā arī aprīkoti, lai varētu vest kravas. Velo infrastruktūrai jābūt tik ērtai un saprotamai, lai to varētu lietot ārvalstu ceļotāji, kuri ieradušies ar piekrautām somām un ir pieraduši pie citas, labākas kvalitātes infrastruktūras.
5. Pievilcība ir tā īpašība, pēc kuras cilvēki izvēlas gandrīz jebko. Arī riteņbraucējiem domātai infrastruktūrai jābūt pievilcīgai. Riteņbraucējiem jābūt lepniem par to, ka viņiem ir radīti pievilcīgi apstākļi braukšanai – ir radītas inovācijas, dažādi tehniskie risinājumi – tiltiņi, dizaina elementi, riteņbraucējiem domātas atkritumu urnas, kāju balsti pie luksaforiem, atraktīvas ērtas velo novietnes, soliņi, zaļais vilnis riteņbraucējiem utml.
Attieksmei velo infrastruktūras izbūvē jābūt tādai, lai to pamanītu, novērtētu, nevis kā līdz šim – pārsvarā kritizētu.
6. Velo satiksmes infrastruktūras uzturēšana. Ņemot vērā iepriekš uzstādītās prioritātes - gājējiem, riteņbraucējiem un sabiedriskajam transportam ir jāplāno satiksmes uzturēšanas darbi gan ziemas laikā, gan vasarā. Pirmajām jābūt notīrītām ietvēm, lai gājēji varētu ērti nokļūt līdz darbam vai sabiedriskam transportam. Sabiedriskais transports ir tas, kas vismazāk aizņem vietu un vismazāk rada sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, ja rēķina uz vienu pārvietojamo cilvēku. Tādēļ primāri ir jāattīra tās ielas, kur pārvietojas sabiedriskais transports. Lai mazāk būtu sastrēgumi, vieglo auto vadītājiem ir jārada tādi apstākļi, lai tie būtu ieinteresēti vairāk izvēlēties sabiedrisko transportu un velosipēdu. Tādēļ velo celiņiem, joslām jābūt notīrītiem līdz pulksten 07:00 un līdz 16:00.
7. Līdz šim nav pietiekami novērtēts valsts ekonomiskais ieguvums no riteņbraukšanas. Izmaksas ir jārēķina ilgtermiņā. Atsevišķa divvirziena velo celiņa izmaksas, to būvējot jaunā vietā, ir aptuveni desmit reizes mazākas nekā autoceļam. Turklāt kalpošanas ilgums ir vismaz 6 reizes ilgāks, jo velo celiņam ir mazāka slodze. Arī uzturēšanas izmaksas ir daudzkārt zemākas. Lētāk, ātrāk, vienkāršāk ilgtermiņā ir būvēt velo joslas vai velo celiņus uz ielas braucamās daļas, nevis atsevišķus, no auto satiksmes atdalītus velo celiņus.
Ņemot vērā cilvēku paradumus, vairumā gadījumu viena auto brauciena garums pilsētā vidēji ir 5 km. Šāds attālums ir ejams ar kājām un vēl vienkāršāk – mērojams ar velosipēdu. Taču liela daļa šādu braucienu ir komercpārvadājumi, proti, tiek pārvadāti ar vieglo mašīnu dokumenti, sīkpakas, datu nesēji vai mazgabarīta kravas no vienas valsts, pašvaldības iestādes vai privātā uzņēmuma uz otru. Šis ir viens no iemesliem kādēļ pilsētas centrā ir daudz automašīnu. Vairums šādu mašīnu apstājas neatļautās vietās, lai piegādātu sūtījumus, preci un tādejādi rada vēl lielākus sastrēgumus. Un no ekonomiskā viedokļa pāris kilometrus braukšana ar automašīnu (degviela, transporta izmaksas, stāvvietas izmaksas un patērētais laiks) rada lielākus zaudējumus, nekā šo pašu veicot ar velosipēdu. Laiks kādu pavada cilvēki sastrēgumos ir daudz lielāks zaudējums valstij nekā subsidēts sabiedriskais transports pilsētā.
Pārsvarā visi ir pārliecinājušies, ka sevišķi sastrēgumi rodas tad, kad iestājas mācību laiks skolēniem, jo vecāki savus bērnus ved uz mācību iestādēm. Šo problēmu var risināt pēc iespējas vairāk veidojot velo infrastruktūru skolu tuvumā, tādejādi veicinot drošu riteņbraukšanu uz skolu.
Augstāk uzskaitīto problēmu dēļ, pašvaldībai jāatbalsta riteņbraukšanas popularizēšana gan ikdienā kā lietišķais transports, gan kā tūrisma un izklaides transports, gan tautas velo sporta aktivitātes. Tautas riteņbraukšana ir ne tikai brauciens pēc veselības, bet arī brīvā laika nodarbe tūkstošiem bērnu, pusaudžu un pieaugušo. Tādēļ jāveicina skeitparku izbūve Rīgas apkaimēs, jāveicina bērnu un jauniešu velo pulciņi, treniņi un sacensības. Rīgas velo maratons, Rīgas Velo nedēļa, Diena bez auto, Baltic Chain tour un citiem jau par tradīciju kļuvušiem riteņbraukšanas ir jāsaņem atbalsts no pašvaldības. Šādiem pasākumiem jāpiesaista arvien vairāk ārvalstnieku, tādejādi nesot Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē.
Rīgā jāizveido kvalitatīva pasaules mēroga velo krosa trase, lai var organizēt un uzņemt starptautiskus pasākumus. Velo krosa infrastruktūra ir viena no lētākajām tās izveidē, bet vienas no populārākajām sacensībām pasaulē tieši tajā laikā, kad tradicionālie riteņbraukšanas pasākumi ir beigušies – vēlu rudenī, lietū, dubļos un pat salā.
Rīgā ir jāuzbūvē multifunkcionāls velotreks. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurā nav velotreka. Treka braukšanas veicināšanai ir svarīgi uzbūvēt mobilu, izjaucamu minitreku, kuru var izmantot dažādos tautas pasākumos, svētkos, notikumos
Latvijā ir vieni no spēcīgākajiem velo triālistiem Eiropā, taču Rīgā nav kvalitatīvs, Eiropas mēroga sacensībām atbilstošs velo triāla parks. Velo triāla konstrukcijas ir izmantojamas ikdienā, bērnu treniņiem, sevišķi apvienojamas ar slēgtu skeitparku.
Nepieciešams labiekārtot Uzvaras parku un Bieriņu velokrosa trasi, lai varētu kvalitatīvāk organizēt jau gadu desmitiem tur notiekošās bērnu un jauniešu velo sacensības.
Rīga ir viena no Eiropas galvaspilsētām, kurā nav pilsētas velosipēdu nomas tīkla. Publiskā noma ir gan riteņbraukšanu veicinoša, gan praktiska vajadzība kā vietējiem, tā tūristiem. Pilsētas velo nomas punktiem jābūt izvietotiem tā, lai tie būtu sasaistīti ar citiem transporta veidiem – Dzelzceļa stacijām, autoostām, sabiedriskā transporta galapunktiem un jo sevišķi daudzstāvu autostāvvietām, tādejādi attīstot Park & Ride principu.
Rīgai ir iespējas kļūt par izcilu pilsētu riteņbraucējiem, - cilvēkiem, kas izbauda brīvību.
Reformu partija
Salabosim esošos veloceliņus. Rīgas prioritāte būs gājēji, velobraucēji un dabai draudzīgs sabiedriskais transports.
Divu gadu laikā veloceliņu tuvumā pie pašvaldības ēkām ierīkosim drošas velosipēdu novietnes.
