Latvijas Riteņbraucēju apvienības (LATRIT) valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks nosūtījis vēstuli Tiesībsargam, vēršot tā uzmanību uz to, ka daudzos normatīvajos aktos iekļautas atsauces uz dokumentiem - Latvijas standartiem -, kuru pieejamība sabiedrībai ir būtiski ierobežota. Riteņbraucēju intereses pārstāvošā nevalstiskā organizācija ar šo problēmu saskārusies, vērtējot ceļazīmju un citas satiksmes infrastruktūras atbilstību satiksmes dalībnieku interesēm un drošībai.
Publicējam pilnu Latvijas Riteņbraucēju apvienības vēstules Tiesībsargam tekstu:
Par Latvijas standartu pieejamību
Satversmes 90. pants nosaka ikvienas personas tiesības zināt savas tiesības. Satversmes 92. pants nosaka tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 18.panta pirmajai daļai – administratīvais process iestāde privātpersonai ir bez maksas, līdz ar to – no minētā izriet, ka attiecīgi būtu arī jānodrošina iespēja iepazīties ar visu būtisko informāciju administratīvā procesa gaitā.
Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmajai daļai un 17. panta pirmajai daļai ārējie normatīvie akti ir brīvi un bez maksas pieejami oficiālajā izdevumā tīmekļa vietnē http://www.vestnesis.lv/.
Daudzos ārējos normatīvajos aktos ir atsauces uz Latvijas nacionālajiem standartiem (turpmāk – LVS). Atbilstoši Standartizācijas likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktam un 9. panta 3. punktam LVS publicē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" (turpmāk – SAMC). Taču SAMC piedāvā bezmaksas piekļuvi LVS tikai klātienē standartu lasītavā (turpmāk – Lasītava), vienīgajā vietā visā Latvijā – Rīgā, Brīvības ielā 55, tikai darba dienās no plkst. 10:00 līdz plkst. 15:00. SAMC arī pārdod LVS elektroniskā un papīra formātā par maksu, kas vairākkārt pārsniedz pašizmaksas (līdz pat Ls 40,08 par vienu LVS daļu). Līdz ar to daudzām personām pieeja LVS ir apgrūtināta, jo tās:
1) atrodas tālu no Rīgas, un transporta izmaksas nokļūšanai Lasītavā un atpakaļceļam ir pārāk lielas;
2) norādītajā laikā nevar ierasties Lasītavā darba, mācību, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ.
LVS nepieejamība daudzos gadījumos ierobežo personas tiesības zināt savas tiesības, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, jo pārsūdzot vai apstrīdot administratīvo aktu, kā arī aizsargājot savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, tā nevar argumentēt savus iebildumus.
Administratīvā procesa likuma 78.panta otrā daļa nosaka, ka, apstrīdot administratīvo aktu, var norādīt arī administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus. Lai gan šī tiesību norma nosaka adresāta izvēles tiesības – tomēr – kā tas ir pašsaprotami, lai veiksmīgi aizstāvētu savas tiesības, ir vēlams norādīt arī konkrētus motīvus – LVS nepieejamība – var būt tam šķērslis.
Savukārt, pārsūdzot administratīvo aktu tiesā, Administratīvā procesa likuma 186.panta otrā daļas 4.punkts nosaka, ka jānorāda pieteikuma pamats un pierādījumi, līdz ar to, šeit argumentācija ir vēl būtiskāka un nepieciešamība iepazīties ar LVS saturu tuvu vai obligāta.
Latvijas Riteņbraucēju apvienība (turpmāk – LATRIT) pārstāv velosipēdu vadītājus, kas ir mazaizsargāti ceļu satiksmes dalībnieki, intereses, tāpēc tai ir īpaši svarīga vispārējā satiksmes drošība.
Ceļu satiksmes likumā (turpmāk – CSL) un Ceļu satiksmes noteikumos (turpmāk – CSN) ir šādas atsauces uz LVS:
CSL 5.pants. Prasības attiecībā uz ceļu aprīkošanu
Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām.
55. Satiksmi regulē:
55.1. ar luksoforiem (2.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši valsts standartu LVS EN 12368:2000 "Ceļu satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2004 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām;
CSN 271. Ceļa zīmēm (turpmāk - zīmes) (5.pielikums) jāatbilst valsts standarta LVS 77 prasībām.
CSN 311. Ceļa apzīmējumiem (6.pielikums) jāatbilst valsts standartu LVS 85 un LVS 93 prasībām. Gājēju pārejas tiek projektētas atbilstoši valsts standartam LVS 190-10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".
LVS nepieejamība apgrūtina iespēju satiksmes dalībniekam identificēt problēmas ceļa aprīkojumā, lai paziņotu par to ceļa pārvaldītājam un savlaicīgi novērstu ceļu satiksmes drošības problēmas. Piemēram, ja 528. ceļa zīme “Dzīvojamā zona” pretēji LVS uzstādīta slikti redzamā vietā, automašīnas vadītājs var to nepamanīt, nesamazināt braukšanas ātrumu un nedot ceļu velosipēda vadītājam, kuram dzīvojamajā zonā ir priekšroka, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.
Ļoti bieži pie ēkām, pagalmiem, stāvvietām ir plāksnes ar attēliem, kas vizuāli izskatās kā CSN 5. pielikumā esošās zīmes. LVS nepieejamība neļauj personai zināt, kā noteikt, vai tās ir likumīgas ceļa zīmes, kas atbilst LVS 77 prasībām, un nosaka ceļu satiksmes kārtību šajā vietā, vai arī tie ir tikai attēli, kas personai kā ceļu satiksmes dalībniekam nav saistoši.
CSL 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi
(1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums:
1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;
2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;
Ja privātpersona ir ceļa pārvaldītājs, LVS nepieejamība neļauj tai uzturēt ceļu un organizēt satiksmi atbilstoši CSL.
CSL 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi
(1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums:
8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā.
LVS nepieejamība apgrūtina personai tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu gadījumā, ja ceļa pārvaldītājs nav ievērojis LVS.
CSN 245. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:
245.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u.tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar šo noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti noteiktiem transportlīdzekļiem (operatīvajiem transportlīdzekļiem, taksometriem u.tml.) un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus;
LVS nepieejamība neļauj personai zināt, kādā krāsā tā drīkst pārkrāsot savu transportlīdzekli (velosipēdu, automašīnu utt.), kā arī ar kādām ierīcēm tā drīkst to aprīkot.
CSN 255. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.
LVS nepieejamība neļauj personai zināt, kādu informāciju un zīmes tā drīkst piestiprināt savam transportlīdzeklim.
CSN 256. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei — 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (4.pielikuma 1.punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, izbraucot uz Eiropas Savienības valstīm, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst valsts standarta LVS20:2003 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām.
LVS nepieejamība neļauj personai zināt, kā atšķirt, vai tās vadītajai automašīnai obligāti jāuzstāda valsts atšķirības zīme.
LATRIT biedri ir dažādu nozaru pārstāvji un ikdienā papildus hobijam (riteņbraukšanai) nodarbojas arī ar citiem darbiem, un LATRIT ir informēts, ka LVS nepieejamība apgrūtina iespēju pilnvērtīgi uzzināt savas tiesības un realizēt tiesības uz taisnīgu tiesu arī citās nozarēs, kas nav saistītas ar ceļu satiksmi.
LVS nepieejamība būtiski aizskar ikviena pamattiesības, līdz ar to lūdzam Jūs izmantot Jums normatīvajos aktos piešķirtās pilnvaras, lai rastu risinājumu šai situācijai. Iespējams risinājums varētu būt LVS publikācija oficiālajā izdevumā tīmekļa vietnē http://www.vestnesis.lv/ un http://www.likumi.lv/. LATRIT ir gatavs iesaistīties jautājuma risināšanā, nodrošinot praktisko situāciju apzināšanu, situāciju no dzīves uzrādīšanu utt.
Valdes priekšsēdētājs:
Viesturs Silenieks
