Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Apspriežam valdības gatavotos grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos

Ziņa publicēta: 18.05.2011 20:50
Latvijas Riteņbraucēju apvienība (LatRit) aicina ikvienu riteņbraucēju paust savu viedokli par grozījumu projektu Ceļu satiksmes noteikumos, kas visā drīzumā tiks skatīti valdībā. Publicējam dokumentu ar LatRit komentāriem.

Rakstiet savus komentārus zem teksta redzamajā komentāru formā. Garākus viedokļus var sūtīt caur kontaktu formu: http://www.veloriga.lv/?ct=kontakti
 

Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40217068 publicēts grozījumu Ceļu satiksmes noteikumos projekts, kas tieši attiecas uz velosipēdu satiksmi.
Tas paredz:

17. punkts:

Esošā redakcija:

"Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus."

Ierosinātās izmaiņas:

Papildināt 17.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.”.

Lasītāju iesūtītie komentāri:

Toms Kohs:  piekrītu izmaiņām, tas ir labi, ka tagad ir atrunāta brauktuves šķērsošana. gājēji var arī skriet un tas ātruma ierobežojums ir pietiekošs.

 

18. punkts:

Esošā redakcija:

"Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā." 

Ierosinātās izmaiņas:

Papildināt 18.punktu aiz vārdiem „ārpus apdzīvotām vietām” ar vārdiem „kā arī apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos”.

 

111. punkts:

Esošā redakcija:

"Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots." 

Ierosinātās izmaiņas:

Papildināt 111.punkta pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

„un specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm)”.

Lasītāju iesūtītie komentāri:

Toms Kohs:  nepiekrītu izmaiņām - man nepatiktu, ja tie tūristu vagoni , kas var būt arī uz elektromotora, vizinātos pa velo ceļu. tas būtu bīstami un kavētu citus "normālos" pedalētājus. 

Māris Kalējs:  kas tie par specializētiem tūristu verķiem, kuri brauks pa ietvēm un veloceļiem? Uzskatu, ka tādiem jābrauc pa ielu.

Mihails: Gājēju, velosipēdu un gājēju un velosipēdu ceļi bieži ir 1-3 metru plati, ja šis te tūristu transportlīdzeklis vilksies 5-10 km/h, vai tad visiem velobraucējiem jābrauc aiz tā, bet ko darīt gājējiem, ja tas brauks viņiem pretī - iet pa zālienu vai brauktuvi?

 

223. punkts:

Esošā redakcija:

"Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos sānos (riteņos) jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju."

Ierosinātās izmaiņas:

Izteikt 223.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēda vadītājam jābūt tērptam apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem, bet velosipēdam abos sānos (riteņos) jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim.”.

Lasītāju iesūtītie komentāri:

Toms Kohs:  Pilnīgi nepiekrītu izmaiņām, ka būs obligāti jāvelk atstarojošs apģērbs, tas šķiet ļoti muuļķīgi un var atturēt daudzus no braukšanas ar velo vispār - piemēram sievietes, kurām rūp savs izskats. Arī par to, ka jābūt iedegtām lampām obligāti - galīgi nepiekrītu - daudziem ir grūtības nopirkt sev ēst, kur nu vēļ kādas lampas. Atstarotāji ir pietiekami, kā obligāta prasība. Lampas ir izvēle - šobrīd šis punkts ir izteikts ļoti labā redakcijā, kas ir pietiekoša.

binary: Nepatīk atruna par "gaismu atstarojošiem elementiem" apģērbā 223. punktā... Man jau šķiet, ka ar degošiem lukturiem pilnībā pietiek. Turklāt ierosinātās izmaiņas paredz, ka neder vienkārši atstarotāji (piemēram, ap roku aprullējamie), jo tie nav iestrādāti apģērbā. Sanāk, ka vai nu jāņem "visas" pufaikas, jakas, kreklus utt un jāmaitā (jāapšuj ar atstarotājiem), vai arī jāaizmirst par braukšanu tumsā.

Māris Kalējs: Vajadzētu definēt "atstarojoši materiāli uz apģērba". Un atstarotājiem riteņos vajadzētu būt kā ieteikumam, jo tie nekad ļoti ilgi tur nav turējušies. Pietiek ar lukturi priekšā un aizmugurē un atstarotājiem apģērbā. 

Arnis: Nav iespējams korekti nodefinēt tehniskās normas šādiem jēdzieniem: - "jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim" (atceramies, ka ir dažādas konstrukcijas, kā arī darbinām ar mainīga sprieguma avotu - baterijām vai ģeneratoru) - "apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem" (iestrādes/pielikšanas veids, laukums, atstarojuma koeficients).

Mihails: Ja ir jābūt ieslēgtiem lukturiem, kāda ir jēga no apģērbā iestrādātiem atstarotājiem? Starp citu, pat ja es uzvilkšu vesti, neviens tos atstarotājus neieraudzīs dēļ mugursomas, kura man mugurā 99% gadījumu. Un mugursomā iestrādāts atstarotājs neder, jo mugursoma nav apģērbs.  


224. punkts:

Esošā redakcija:

"Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu 229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi."

Ierosinātās izmaiņas:

Izteikt 224.punktu šādā redakcijā:

„224. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu 229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi, kā arī šķērsot brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību, bet šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju - ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, pie kam velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laicīgi jāsamazina braukšanas ātrums.”.

Lasītāju iesūtītie komentāri:

Māris Kalējs: jāpievieno arī neregulējami krustojumi, lai, šķērsojot krustojumu no ietves uz ietvi, autovadītājam, kurš nogriežas, būtu jāpalaiž gājēji un velosipēdisti.

Mihails: Kāpēc pievienoja klāt, ka uz nomales vai ietves nedrīkst traucēt ne tikai gājējiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem? Tad sanāk, ka ja kāds izlidos no pagalma, strauji nogriezīsies uz pagalmu vai nolems apstāties uz nomales vai ietves tieši velosipēdista priekšā, vainīgs būs velosipēdists.

Mihails: Kas ir gājēju pārvietošanās ātrums? Gājēji var skriet 20-25 km/h, sportisti - pat pāri 40 km/h. Tātad ar velosipēdu drīkstēs braukt pa pāreju ar tādu ātrumu? Vai autovadītājiem nogriežoties pa labi vai pa kreisi būs jādod ceļš velosipēdistiem? Tā kā gājēju luksofori attiecas tikai uz gājējiem (57. punkts), sanāk, ka velosipēdisti drīkstēs braukt arī tad, kad gājējiem degs sarkanā gaisma. 

 

230. punkta 4. apakšpunkts:

Esošā redakcija:

"Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts: /../ vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam." 

Ierosinātās izmaiņas:

Izteikt 230.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

„..vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav izgatavots speciāli šim nolūkam, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;”.

Lasītāju iesūtītie komentāri: 

Toms Kohs: izmaiņām piekrītu, protams, ka ir velosipēdi, kas speciāli izgatavoti cilvēku pārvadāšanai.

 

230. punkta 6. apakšpunkts: 

Esošā redakcija:

"Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts: /../ braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš."

Ierosinātās izmaiņas:

Izteikt 230.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

„.. braukt ar velosipēdu pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš.”.

LatRit komentārs:

Dotais priekšlikums būtu pilnveidojams, jo nav precīzi definēts, ko nozīmē "blakus". Vai tas attiecas uz veloceliņu posmiem, kas atrodas ielas pretējā pusē (Bruņinieku iela posmā starp Skolas un Valdemāra ielu)? Vai attiecas tikai uz veloceliņiem, kā Skolas ielā, vai arī uz velosipēdistu un gājēju celiņiem, kur gājējus brīžiem vieglāk apbraukt pa ielu?

Lasītāju iesūtītie komentāri:  

Toms Kohs: Šis punkts vispār absurds. Noteikumos nav definēts, ko iekļauj šis jēdziens "ceļš". Man liekas, ka ceļš sevī iekļauj visas brauktuves kopā ar blakus esošo infrastruktūru - ietvēm, gājēju, velosipēdu ceļiem utt. Mopēdu un reolleru vadītajiem vajadzētu aizliegt braukt pa velosipēdu ceļiem principā, nevis čakarēties ap šo punktu.  

Māris Kalējs: kā obligātu prasību to var iekļaut un attiecināt tikai uz pilnībā no citiem satiksmes dalībniekiem atdalītiem un īpaši izbūvētiem vismaz 2m platiem veloceļiem. Ja veloceļš būs kvalitatīvs, tad velosipēdisti paši tur brauks un aizliegumi nebūs vajadzīgi. To nedrīkst attiecināt uz gājēju-velo ietvēm vai uz ietvēm uzkrāsotiem veloceļiem! 

Edgars Valters: Reti, kad veloceliņš ved turp, kur riteņbraucējam ir jābrauc, kā tas ir Vanšu tilta gadījumā, kad velobraucējam jātiek uz Kalnciema tiltu vai jānogriežas pa kreisi Slokas ielā. Veloceļš ved citā virzienā, kaut gan kādu noteiktu distanci sanāk braukt "blakus." 

Atis Šteinbergs: Veloceliņam arī jābūt atbilstošā tehniskā stāvoklī. Domāju, ka bedres uz veloceliņa ir daudz jūtmākas, nekā uz ielas, līdz ar to jābūt stingrākiem standartiem, rūpīgākai apkopei attiecībā uz bedrīšu remontu! Uzskatu, ja veloceliņš nav pienācīgā tehniskā stāvoklī, tad velosipēdistam nevajadzētu būt pienākumam pa to braukt. Līdz ar to ierosinu izveidot kādas tehniskās normas attiecībā uz veloceliņiem, to tehnisko stāvokli, to uzturēšanu. Ja šīs normas nepilda, nev tiesību prasīt pildīt CSN. 

Mihails: Šis te aizliegums nekam neder. Ko man darīt, ja gribu nokļūt pie kādas mājas ar nepāra numuru Brīvības gatvē? Sanāk, ka jābrauc pa veloceliņu līdz mājai tuvākajai gājēju pārejai, un no šīs pārejas līdz mājai jāiet kājām stumjot riteni, jo nedrīkst braukt ne pa brauktuvi, ne pa ietvi nepāra pusē. Starp citu, cilvēki, kas pilsētā neorientējas, var pat nepamanīt, ka kaut kur ceļa otrajā pusē ir veloceliņš, un uz Brīvības gatvi šķērsojošajām ielām nav nevienas norādes uz veloceliņu. 

 

230.1punkts: 

Esošā redakcija:

Šobrīd tāda nav.

Ierosinātās izmaiņas:

Papildināt noteikumus ar 230.1punktu šādā redakcijā:

„Velosipēdu, kas izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un tiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība.”

LatRit komentārs:

Norma attiecas uz velorikšām. Te ir divi riska momenti. Pirmkārt, pašvaldībai ir iespēja ierobežot uzņēmējdarbību. Otrkārt, tas veicinās nelegālu uzņēmējdarbību - tie, kas gribēs, pārvadās nemaksājot nodokļus. Pasažieru vietas tiks aprīkotas ar pedāļiem un viņi tādejādi būs velosipēdisti, nevis pasažieri. Tas nekas, ka viņi nemīsies. Nauda tiks maksāta nevis par pārvadāšanu, bet gan par gida pakalpojumu (tam, kas pie stūres).

Māris Kalējs:  nav vajadzīgs, lai tak velorikšas brauc.

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Lapas: 1 2  3 4
:: Mihails 2011.05.20 16:25 Par 223. punktu: Ja ir jābūt ieslēgtiem lukturiem, kāda ir jēga no apģērbā iestrādātiem atstarotājiem? Starp citu, pat ja es uzvilkšu vesti, neviens tos atstarotājus neieraudzīs dēļ mugursomas, kura man mugurā 99% gadījumu. Un mugursomā iestrādāts atstarotājs neder, jo mugursoma nav apģērbs.
:: Mihails 2011.05.20 17:10 Par 111. punktu: Gājēju, velosipēdu un gājēju un velosipēdu ceļi bieži ir 1-3 metru plati, ja šis te tūristu transportlīdzeklis vilksies 5-10 km/h, vai tad visiem velobraucējiem jābrauc aiz tā, bet ko darīt gājējiem, ja tas brauks viņiem pretī - iet pa zālienu vai brauktuvi?
:: Mihails 2011.05.20 17:13 Par 224. punktu: Kāpēc pievienoja klāt, ka uz nomales vai ietves nedrīkst traucēt ne tikai gājējiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem? Tad sanāk, ka ja kāds izlidos no pagalma, strauji nogriezīsies uz pagalmu vai nolems apstāties uz nomales vai ietves tieši velosipēdista priekšā, vainīgs būs velosipēdists.
:: Mihails 2011.05.20 17:39 Par 224. punktu: Kas ir gājēju pārvietošanās ātrums? Gājēji var skriet 20-25 km/h, sportisti - pat pāri 40 km/h. Tātad ar velosipēdu drīkstēs braukt pa pāreju ar tādu ātrumu? Vai autovadītājiem nogriežoties pa labi vai pa kreisi būs jādod ceļš velosipēdistiem? Tā kā gājēju luksofori attiecas tikai uz gājējiem (57. punkts), sanāk, ka velosipēdisti drīkstēs braukt arī tad, kad gājējiem degs sarkanā gaisma.
:: Mihails 2011.05.20 17:14 Par 230. punkta 6. apakšpunktu: Šis te aizliegums nekam neder. Ko man darīt, ja gribu nokļūt pie kādas mājas ar nepāra numuru Brīvības gatvē? Sanāk, ka jābrauc pa veloceliņu līdz mājai tuvākajai gājēju pārejai, un no šīs pārejas līdz mājai jāiet kājām stumjot riteni, jo nedrīkst braukt ne pa brauktuvi, ne pa ietvi nepāra pusē. Starp citu, cilvēki, kas pilsētā neorientējas, var pat nepamanīt, ka kaut kur ceļa otrajā pusē ir veloceliņš, un uz Brīvības gatvi šķērsojošajām ielām nav nevienas norādes uz veloceliņu.
:: Mihails 2011.05.20 17:44 Vai šie komentāri tiks iesniegti valdībā?
:: Veloriga.lv - Mihailam 2011.05.20 22:08 Jā, apkoposim un iesniegsim valdībā, lai zina vājās vietas projektā un labo.
:: Uldis Bikšāns 2011.05.21 13:17 Par 230-to. Esot uz brauktuves ir saprātīgi pieņemt, ka lielākā daļa vadītāju vismaz zina CSN (pat ja ne vienmēr tos ievēro). Diemžēl par gājējiem u.c. velobraucējiem uz ietves nevar teikt to pašu. Daudziem velobraucējiem ātrums ir tuvāks pilsētas autovadītāja ātrumam, nekā gājēja ātrumam. Ideāls risinājums būtu šāds. Ar B (vai citas) kategorijas tiesībām un riteni, kurš ir tehniskā kārtībā un reģistrēts drīkst braukt pa brauktuvi VAI "veloceliņu" VAI ietvi. Ja tiesību nav, tad pa brauktuvi braukt aizliegts, ja blakus ir veloceļš.
:: Uldis Bikšāns 2011.05.21 13:04 1. Daudzi "veloceliņi" ir nekas vairāk kā zīme + bedrains trotuārs ar sadauzītām pudelēm, "kantēm" (t.s. uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm). Īpaši labs piemērs ir celiņš gar gaisa tiltu Imantā starp Botānisko dārzu un ZZK. 2. Ir vietas, kur uz veloceliņa nemaz nevar tikt nenokāpjot no riteņa un nepārceļot to pāri "kantei" vai arī nedauzot ratus pret šim kantēm. Vanšu tilts centra pusē un gājēju pāreja pie Nac. teātra. 3. Ir vietas, kur celiņš ir pārāk šaurs, lai samainītos ar pretim braucošo velo vai gājējiem. Šeit par piemēru der vairums tiltu. ...
:: Uldis Bikšāns 2011.05.21 13:14 4. Uz atdalītiem veloceliņiem (Skolas iela) autovadītāji nerespektējot velobraucējus nogriež ceļu lai iebrauktu stāvlaukumā, utt., kas nereti izraisa avārijas situācijas. 5. Gadās, ka uz gājēju/veloceliņa velo pusē pēkšņi izlien gājējs.
Lapas: 1 2  3 4
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV