Divriteni kā vienīgo transportu Rīgā izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus. Uz laukiem ar divriteni braukt ir daudz grūtāk, jo tur ne vienmēr zem riteņiem ir asfalts. Taču daudzi man piekritīs, ka Rīgai divritenis ir ļoti piemērots pārvietošanās līdzeklis.
Ir tikai viena nelaime: šeit riteņbraucējs sistemātiski ir pakļauts riskam tikt vai nu sakropļots, vai sabraukts. Nesaku, ka visi auto stūrētāji ir ļauni vai bezatbildīgi. Ar lielāko daļu autobraucēju saprasties kļūst arvien vieglāk, viņi bieži dod ceļu kur tiem tas nebūtu jādod, piemēram palaiž pāri neregulējamai pārejai uz braucama sēdošu velosipēdistu, vai atļauj mainīt braukšanas joslu, kad riteņbraucējs rāda virzienu, lai turpinātu ceļu sev vajadzīgajā virzienā. Veselais saprāts ņem virsroku pār muļķību un ļaunu attieksmi.
Tomēr nākas sastapt arī pa ļoti bīstamai “āža kājai”- autobraucējiem, kuri pilnībā ignorē velosipēdistu un to nopietni apdraud. Pēdējais tāds gadījums man bija 4. maija pēcpusdienā, kad ap diviem atgriezos no pasākumiem pilsētas centrā. Bauskas iela bija praktiski brīva no transporta, kad pretī braucošo vieglo auto tieši manā priekšā lielā ātrumā sāka apdzīt BMV, kas kā bulta aizšāvās man garām ļoti, ļoti tuvu. Mani izglāba reakcija, labas bremzes un piespiešanās ietvei. Ar šādiem braucējiem nākas satapties sistemātiski, gan kad viņi apdzen šaurā ieliņā tikai dažus centimetrus no pretī braucošās mašīnas bampera, gan kad apdzen un tūliņ nogriežas pa labi vārtos vai ielā, gan visādi citādi ignorējot mani kā satiksmes dalībnieku. Un nedomāju, ka esmu vienīgais tāds neveiksminieks, kuram visi brauc virsū.
Vienu gan es neatzīstu: braukt ar velosipēdu pa ietvi, ja var braukt pa braucamo daļu, īpaši, ja tā nav pārslogota. Manuprāt, ietve velosipēdistam ir daudz bīstamāka par braucamo daļu. Vispirms viņš apdraud gājēju veselību, arī bērnus. Otrkārt, viņš var gūt ļoti nopietnas traumas, pat nosisties, saskrienoties ar auto, kas izbrauc no vārtiem. Pie kam uz ietves, arī uz gājēju un veloceliņa priekšroka ir gājējam, tātad ir jābrauc ļoti lēni, lai tos neapdraudētu. Tad kāda jēga no velosipēda? Tāpēc es, kur vien varu, braucu pa brauktuvi.
Manuprāt, CSN būtu jāpapildina tie punkti ar atrunām par velosipēdistu drošību, kuros ir runa par apdzīšanu. Būtu jāaizliedz apdzīt velosipēdistu, ļoti tuvu tam pabraucot garām, tāpat to nedrīkstētu ignorēt, arī veicot citus manevrus. Šeit sodam būtu jābūt adekvātam apdraudējumam, jo nedrīkst ar divriteni braucoša cilvēka drošību pielīdzināt automobilī sēdošā drošībai. Tas vismaz liktu autobraucējiem vairāk padomāt, pirms veic nepārdomātus un ekspansīvus manevrus. Tas pasargātu daudzus riteņbraucējus no traumām un nelaimēm.
Vēl es ieteiktu ieviest velosipēdistiem obligātu prasību uzstādīt uz sava braucamā aizmugures skata spoguli. Tas ļauj sekot ne tikai situācijai priekšā, bet arī aizmugurē, un, manuprāt, ļoti palielina velosipēdista iespēju pasargāt sevi bīstamās situācijās. Tāpat es ieteiktu pirms jebkura manevra obligāti informēt par to pārējos braucējus un arī pārliecināties, vai viņi attiecīgi reaģē, piemēram, samazina ātrumu, lai ļautu velosipēdistam mainīt braukšanas joslu vai šķērsot ielu. Pārkārtoties joslās bez aizmugures skata spoguļa nemaz nav iespējams, jo, ja, skatoties atpakaļ, pagriež galvu, ļoti bieži arī velosipēds maina braukšanas virzienu, un tad nelaime ir neizbēgama.
Nedomāju, ka esmu gudrākais un pieredzējušākais velosipēdists, tikai gribu, lai autobraucēji mums, riteņbraucējiem, nepārmestu pēkšņus, nepārdomātus un spontānus manevrus, kurus pēc tam izmanto kā argumentu, lai mūs uz ceļa diskriminētu un pataisītu par zemāku “kastu” vai izmantotu kā attaisnojumu, kad sabrauc kādu velosipēdistu. Mēs ļoti biezi sastopamies tieši ar šādu attieksmi gan medijos, gan uz ceļa. Taču velosipēds ir šodienas rītdiena, bet smirdošā benzīna kanna ir šodienas vakardiena.
Kopš pagājušā rudens braucu ar elektrovelo. Vairs neierodos darbā sasvīdis.
Šis braucamais arī dod iespēju daudz labāk kontrolēt situāciju sev apkārt, tam ir pastāvīgs ātrums - vidēji 20-23km/h, un ar vienu uzlādi varu braukt pa Rīgu praktiski visu dienu, kādus 40+ km. Nekādu trokšņu, nekādas smirdoņas. Varu to turēt arī dzīvoklī, ja notīru riepas. Ari elektrības patēriņš ir niecīgs, precīzi gan neesmu mērījis, jo nav nekādas vajadzības to darīt.
