2014. gada 16. maijā oficiālajā Bike to Work dienā notika ikgadējā riteņbraucēju skaitīšana. Kā vēsta dati, šogad uz Rīgas tiltiem, pārvadiem un Skolas/Lāčplēša ielu krustojumā STUNDAS LAIKĀ no 8 līdz 9 fiksēti 1551 velosipēdisti, no kuriem 35% bijušas sievietes, turpretī 65% - vīriešu kārtas pārstāvji.
Šogad vislielākais velosipēdistu skaits stundas laikā konstatēts uz Vanšu tilta, turpretī vismazāk uz Zemitānu tilta (skat 1. att.).
1. attēls. Riteņbraucēju skaits 2014.gada 16.maijā
Vanšu tilts jau ilgus gadus bijis līderis velosipēdistu skaita ziņā, un kopš pirmās riteņbraucēju skaita konstatēšanas reizes 2008.gada jūlijā braucēju skaits šajā vietā kļuvis piecas reizes lielāks. 2008.gadā uz Vanšu tilta no rīta vidēji braukuši 1,52 braucēji minūtē, turpretī šī gada maija skaitīšanas rezultāti liecina, ka riteņbraucēju skaits sasniedzis 7,58 braucējus minūtē. Tas nozīmē, ka ik pēc astoņām sekundēm pāri tiltam brauc kāds riteņbraucējs. (skat. 2.att.) Kā liecina novērojumi uz Vanšu tilta, pa brauktuvi pārvietojas tikai vīrieši. Jāpiebilst arī, ka vīriešu stils vairāk raksturojams kā sportisks – izteikti daudz mugursomas, bagāžnieki, turpretī sievietes dod priekšroku groziņiem.
2. attēls. Riteņbraucēju skaita pieaugums pa gadiem
Kā liecina dati (skat. 3.att.), braucēji joprojām labprātāk izvēlas pārvietoties pa ietvi vai veloceļu. No visiem riteņbraucējiem tikai 5% pārvietojušies pa brauktuvi, turpretī atlikušie 95% - pa ietvi. Lielākoties brauktuvei priekšroku devuši vīrieši, kuri pa to braukuši 7% gadījumu, turpretī tikai 1% no visām sievietēm labprātāk izvēlējušās brauktuvi.
3. attēls. Sieviešu/vīriešu pārvietošanās
„Braucot ar divriteni, sievietes visbiežāk pievērš uzmanību pašam velosipēdam un savam izskatam. Agrāk tirgū bija sastopami tikai MTB velosipēds un tas vairāk domāts tiem, kuri nodarbojas ar velosportu. Šobrīd pieejami lietotie, jaunie pilsētas tipa divriteņi un riteņbraucēji saprot, ka tie braukšanai pilsētas apstākļos tie ir piemērotāki. Ietve vienmēr šķitusi drošāka, nekā brauktuve.
Aug to sieviešu skaits, kuras pārvietojas ar divriteni ikdienā, kas nozīmē, ka daudzas ir tādas, kuras brauc pirmo gadu. Braukšana uz ietves vienkārši šķiet drošāka,” komentē Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
4. attēls. Akmens tilts 16.maija velosipēdistu skaitīšanas laikā
Viena no vietām, kur regulāri bijis vismazākais riteņbraucēju skaits, ir Dienvidu tilts (skat.5.att.), taču šogad var secināt, ka arī šeit katru gadu velosipēdistu skaits kļūst arvien apjomīgāks.
Skaitīšanas vieta
| 29.jūn, 2012
| 31.maijs, 2013
| 16.maijs,2014 |
Dienvidu tilts
| 42 | 66 | 75 |
5.attēls. Dienvidu tilts 16.maija velosipēdistu skaitīšanas laikā
Apskatot 6. attēlā attēlotos datus, var secināt, ka kustības virziens ir dažāds un tas lielā mērā atkarīgs no skolas vai darba atrašanās vietas. 66% no visiem riteņbraucējiem braukuši virzienā uz centru, taču atlikušie 34% pārvietojušies no centra.
6. attēls. Riteņbraucēju virziens 2014.gada 16.maijā
7.attēls. 2013.05./2014.05. gada kopējā velosipēdistu (vīriešu) skaita izmaiņas
8.attēls. 2013.05./2014.05. gada kopējā velosipēdistu (sieviešu) skaita izmaiņas
Skaitīšana tika veikta arī uz ielām, kurās plānotas velojoslas, lai varētu spriest par izmaiņām līdz ar to ieviešanu. Dati līdz ar secinājumiem par satiksmes dalībnieku uzvedības izmaiņām tiks salīdzināti un publicēti pēc atkārtotas velosipēdistu skaitīšanas.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības un velovortāla www.divritenis.lv (www.veloriga.lv) organizētā skaitīšana notiek jau vairākus gadus, un apkopotie dati ir līdz šim vienīgā statistika, kas ļauj spriest par riteņbraucēju tendencēm Velosipēdistu skaita konstatēšana nebūtu iespējama bez palīgiem. Latvijas Riteņbraucēju apvienība izsaka pateicību Mihailam Simvulidi, Mārim Jonovam, Lindai Lejai, Viesturam Sileniekam, Niklāvam Zvaigznem, Marutai Laģei, Dainim Kreilim, Mārtiņam Lapsam, Vitālijam Seržanam, Artūram Tkačenko, Lindai Pavlovskai, Oto Ozolam, Ievai Vītolai, Agnei Ellerei, Elzai Ozoliņai, kā arī Edgaram Andersonam.
