Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



(Diskutablā) saules taka

Ziņa publicēta: 18.11.2015 13:28
2014. gada 5. novembrī pasaules riteņbraukšanas karalistē Nīderlandē 15 jūdzes no Amsterdamas tika atklāts pirmais ar saules baterijām aprīkotais veloceliņš. Nu, kad īpašais veloceliņš darbojies jau nedaudz vairāk kā gadu, joprojām aktuāls ir jautājums, vai šī ideja ir efektīva un to būtu iespējams attīstīt tālāk un izmantot citās pilsētās – ir gan ļaudis, atzīst, ka veloceliņš ir pārsniedzis cerēto, gan viedokļi par to, ka 3,7 miljonus dolāru, kas tika ieguldīti 70 metrus garā veloceļa izveidošanā, būtu bijis iespējams iztērēt efektīvāk.

SolaRoad tika veidots no kristāla silīcija saules baterijām, kas tika iekausētas ceļa klājumā un pārklātas ar caurspīdīgu stiklu, kas veidots nelielā reljefā, lai ļautu ar lietu efektīvāk noskalot netīrumus un vairāk saules gaismai sasniegt baterijas.


Tā, kā taku nevar pielāgot saules pozīcijai, paneļi uz ceļa saražo aptuveni par 30% mazāk enerģijas kā uz jumtiem esošie (jau tā ņemot vērā faktu, ka ziemas laikā Nīderlandē saules nav samērā daudz, kas mazina paneļu efektivitāti) – un, protams, arī riteņbraucēju tiešās plūsmas laikā paneļi uz ceļa, ko ikdienā izmanto vairāk kā 2 tūkstoši velo entuziastu, enerģiju neģenerē. Tomēr nu ceļam ir dubulta nozīme un tas liecina par dzīves telpas efektīvu izmantošanu un zaļo domāšanu!


Gada laikā SolaRoad ir ģenerējis 9,800 kWh, kas, pieņemot $0.20 samaksu par kilovatu, kas arī ir vidējās enerģijas izmaksas, būtu līdzvērtīgi $1,960 jeb 0.0057 % no ieguldītajiem līdzekļiem. Tādējādi tas arī ir sasniedzis un pārsniedzis sākotnējo plānu – saražot enerģiju trīs mājsaimniecībām! Protams, ceļš vēl ir tikai prototips un, ja tas tiktu ražots masu produkcijā, projekti izmaksātu daudz lētāk – tomēr Vācijas saules paneļi jau piegādā enerģiju par 9 centiem par kilovatu un tiek prognozēts, ka šī cena vēl kritīsies, padarot ieguldītā atpelnīšanu arvien sarežģītāku.


Tomēr Sten de Wit, SolaRoad pārstāvis, turpina būt optimistisks. Viņš ir piedāvājis pilsētām un ceļu uzturēšanas aģentūrām vairāk pievērst uzmanību SolaRoad kā ceļam, kura īpašumtiesību ieguvumi (vērtējot kopējās izmaksas un arī ienākumi no saražotās eneģijas) galu galā būtu līdzvērtīgas parastām ietvēm un brauktuvēm  ar identisku lietojuma ilgumu. Arī dizaineriem jau ir vīzijas par satiksmes kustības uzlabojumiem, kā arī luksoforu un ceļazīmju darbināšanu un pat bezvadu enerģijas piegādi automašīnām tieši pateicoties saules paneļu ceļiem.  Savukārt Nīderlandes zinātnes institūts, kas attīstīja saules bateriju veloceļa konceptu tic, ka praktiski 20% no visiem Nīderlandes 140,000 km garajiem veloceliņiem potenciāli varētu tikt adaptēti un pārvērsti par saules ceļiem. Turklāt izturīgie paneļi mierīgi varētu tikt inkorporēti satiksmē, jo pa tiem var pārvietoties pat traktori un citi 12 tonnas smagi transportlīdzekļi!

Tādējādi pats galvenais projekta mērķis ir piepildīts – ir pierādīta ceļa izturība un funkcionalitāte. Bet kā ar šo cenu un projekta vērtīgumu? Vai projekts nav tikai ekstravaganta izklaide un tūrisma objekts (jau maijā celiņu bija apmeklējuši vairāk kā 150,000 ziņkārīgie braucēji)? Vai domāt par zaļāku nākotni šādi vai labāk tā vietā izveidot vairākas un daudzreiz garākas velojoslas vai izvietot paneļus (kas nu šoreiz svarīgāks), kas arī sasniegtu līdzīgu efektu? Par $3,7 miljoniem ASV dolāru būtu iespējams iegādāties saules paneļus 1.8 megavatu apmērā, kas 6 mēnešu laikā būtu varējuši saražot 520,000 (jeb 173 reizes vairāk) kWh elektrības. Turklāt jau 2015. gada pavasarī veloceliņu bija nepieciešams labot, tādējādi vēl vairāk palielinot izmaksas un raisot šaubas par ceļa izturību – tiesa gan, bojājums bija pavisam neliels un nu tika solīts, ka celiņš ir apstrādāts ar jaunu virskārtu, kas ir īpaši izturīga un šādi atgadījumi vairs neatkārtosies. Līdz ar to lēmumu jāpieņem katrai pilsētai pašai, bet Nīderlandē šis projekts turpināsies vēl vismaz nākamos divus gadus -  iespējams, ka šiem unikālajiem un interesantajiem ceļiem vēl ir milzīgs un neapjausts potenciāls .

http://www.solaroad.nl/en/
http://www.triplepundit.com/2015/11/first-solar-road-surpasses-expectations/
http://www.cbc.ca
http://www.treehugger.com
http://www.theguardian.com
http://breakingenergy.com
http://www.autoblog.com/2015/05/15/dutch-solaroad-outperforming-expectations/
http://www.sciencealert.com
http://www.sciencealert.com/world-s-first-solar-road-opens-in-the-netherlands
http://www.treehugger.com/solar-technology/solaroad-opens-first-solar-bike-path.html

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 7 + 3 =
 »
Top.LV