Raidījumā Autopasaule Rolands Tjarve ciemos aicināja Viesturu Silenieku un Tomu Kokinu, lai autobraucējiem skaidrotu veloinfrastruktūras nepieciešamību un izveides pamatprincipus. Viesos bija arī biedrības”Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija” pārstāvis Ojārs Karčevskis.
Ojārs Karčevskis raidījuma sākumā iepazīstināja ar informāciju, kas var būt noderīga ne tikai autobraucējiem, bet arī riteņbraucējiem. Kā izrādās, Latvija degvielu saņem no četrām rūpnīcām – viena ir Somijā, divas Baltkrievijā, vēl viena Lietuvā. Visas šīs rūpnīcas lieto Krievijas naftu, kura tiek pārstrādāta, lai izgatavotu, piemēram, benzīnu. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, degvielas patēriņš pieaudzis par 4%. Īpaši strauji pieaug dīzeļdegvielas (75 % no kopējā patēriņa) un automobiļu gāzes patēriņš. Degvielas patēriņš pēc 2008.gada krīzes saruka par 20%, taču šobrīd patēriņa ziņā esam atgriezušies 2007.gadā. Kā norāda Ojārs, imports šajā jomā krietni pārspēj eksportu. Arī raidījuma vadītājs Rolands Tjarve apstiprināja, ka gada laikā Latvija zaudē 700 miljonus eiro, kas tiek tērēti tieši par degvielu.
Kāpēc nepieciešama velo infrastruktūra?
Rolands Tjarve: - Pagājušajā nedēļā parādījās divas jaunas velojoslas. Kāpēc?
Viesturs Silenieks: - Projektam pamatā ir Rīgas pilsētas attīstības plāns, kurš, savukārt, radies no dažādiem pētījumiem, iedzīvotāju vēlmēm un attīstības tendencēm. Kā rāda pieredze, automašīna pilsētas centrā nav risinājums. Vai, braucot ar auto, varam tikt līdz centrālajai stacijai, tur to nolikt un iet tālāk? Nevaram. Vai varam nolikt auto uz Čaka ielas, iet iepirkties? Nē. Jāmeklē kas ērtāks – velosipēds, mopēds, motocikls, vai iešana ar kājām. Ja runājam par pilsētas centru, tajā uzstādītās galvenās prioritātes ir gājējs, riteņbraucējs, tūrisma un sabiedriskais transports, un tikai tad privātā automašīna. Ja objektīvi skatāmies uz pilsētvides telpu, vai var redzēt, ka gājējs ir prioritārs? Nevar, jo tiem atvēlēta visšaurākā vieta, turpretī autobraucējam ir iespēja izplesties pa visu plato brauktuvi. Piemēram, mūsu dzelzceļa loks Rīgas centru nodala no Maskavas priekšpilsētas rajona. Var arī just, cik atšķirīgi ir šie rajoni. Šķirklis ir dzelzceļš. Pasaulē lielākās velo novietnes ir stacijās – tas ir loģiski, jo gan vēsturiski, gan citu aspektu dēļ, tās ir centrā.
Ojārs Karčevskis: - Rīgas centrālā stacija ir vienīgā no manis apceļotajām vietām, kur nevar vienkārši piebraukt un paņemt pasažieri.
R.T.: - Arī es uzskatu, ka velo ir ērts, ekonomisks un “zaļš” pārvietošanās līdzeklis.
Iecere par velojoslām tapusi jau pirms 10 gadiem
R.T.: - Tom, kāpēc tieši Lāčplēša un Dzirnavu ielas – tās taču ir paralēlas.
Toms Kokins: - Stāstam ir diezgan sena vēsture – to aizsāka dāņi, kuri, balstoties uz savu pieredzi, pirms 10 gadiem Rīgas centram bija uzzīmējuši konceptuālu plānu. Ar kaut ko vajadzēja sākt – bija skaidrs, ka jāsāk ar maģistrālajām ielām. Riteņbraucējs ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā autobraucējs, un arī viņam jātiek cauri pilsētai. Tilti ir pati sāpīgākā problēma, bet to viena gada laikā nemainīsim, jo tās ir citādākas pārbūves.
A.B.: - Bet kāpēc sākāt tieši ar šīm paralēlajām ielām?
V.S.: - Arī Valdemāra ielai koncepciju izstrādājuši dāņi.
R.T.: - Arī Dānijā satiksmes dalībnieku vidū pirms 10 gadiem saistībā ar šo tēmu bijuši vairāki strīdi, taču pie tā visi ir pieraduši. Arī es esmu par to, lai kaut kas satiksmē virzītos uz priekšu, tomēr tas jādara tā, lai nesanaidotu mērķauditorijas. Manuprāt, Rīgā nav tik daudz riteņbraucēju, kuri brauktu kuplā skaitā pa divām paralēlām ielām.
T.K.: - No kaut kurienes šis lielais velojoslu tīkls ir jāsāk veidot. Ja, piemēram, mēs piedāvātu sākt ar Brīvības ielu, visi atteiktu, lai ar to turpinām nākamgad. Ja jau ar Lāčplēša ielu ir tāda brēka, kas notiktu, ja mēs sāktu ar Brīvības ielu? Šīs trīs ielas, kur ir velojoslas, ir tās, kuras bija realizējamas jau šogad, neveicot papildus sagataves darbus. Vēl priekšā nerimstoša cīņa, lai izdotos atrisināt galvenos problēmas skartos posmus, kā, piemēram, tiltus. Tad, kad velojoslu tīkls būs izveidots pilnībā, tas arī sāks pildīt savas funkcijas.
Galvenā problēma – komunikācijas trūkums
R.T.: - Kas notiks ziemā? Domāju, ka šis riteņbraucēju skaits būs krietni mazāks, kā šobrīd. Vai ziemā velojoslas pildīs savu funkciju?
T.K.: - Somijas pilsēta Oulu ir tuvu polārajam lokam – šeit 25% iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar velo arī ziemā. Kāpēc ne Rīgā? Mūsu pilsēta tam ir ideāli piemērota.
R.T.: - Tādā gadījumā ir jāsper nākamais solis – jāpārliecina, lai pēc iespējas vairāk cilvēki brauktu ar divriteni.
T.K.: - Lielākā problēma ir komunikācijas trūkums. Bijām ataicinājuši ekspertus arī no citām valstīm un tie norādīja, ka esam pilsēta, kurā nekas tamlīdzīgs iepriekš nav realizēts. Mūs brīdināja, lai rēķināmies, ka ikviens mums būs gatavs uzbrukt un “izknābt acis”. Vismaz 50% savas enerģijas jāvelta komunikācijai, pat, ja tās ir tikai pāris ielas.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
