Šā gada pirmajos trīs mēnešos kopā nozagti jau 167 velosipēdi un tas ir par 33% vairāk nekā šajā pašā laika periodā gadu iepriekš, informē apdrošināšanas sabiedrība "Ergo", pamatojoties uz Valsts policijas datiem.
Daļēji tas skaidrojams ar neierasti silto un īso ziemu, tāpēc velosipēdi lietoti aktīvāk un pieprasījums pēc tiem bijis lielāks. Taču arī apdrošināšanas sabiedrībā "Ergo" novērots, ka, kopš īpašumu apdrošināšanas polisē iekļauta velosipēdu apdrošināšana, ik gadu tieši pavasarī sāk pieteikt to zādzības.
Velosipēdu zādzības visaktīvāk tiek pastrādātas tieši sezonas sākumā - aprīlī un maijā, jo pēc tiem ir vislielākais pieprasījums un nozagto pārvietošanās līdzekli iespējams ātri realizēt. Valsts policijā atgādina, ka visbiežāk tiek zagti nepieslēgti velosipēdi vai tie, kas ir saslēgti ar nepietiekami kvalitatīvu saslēgu.
"Jau vairākus gadus Valsts policijā novērojam, ka arvien vairāk velosipēdi tiek nozagti no kāpņutelpām, šķūņiem un balkoniem, respektīvi - no vietām, kas ir tuvāk mājām. Atstājot velosipēdu daudzdzīvokļu kāpņu telpās, nereti cilvēki tos pat nepieslēdz, domājot, ka drošību garantē durvis ar kodu, labas kaimiņu attiecības u.tml.," norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis.
"Joprojām reti velosipēdus zog pie veikaliem, un to parasti dara tikai "ekstrēmie" garnadži. Taču ir gadījumi, kad velosipēds vispār netiek saslēgts, jo cilvēki domā, ka atstāt braucamo tikai uz pāris sekundēm ir droši. Tomēr vienmēr ieteicams atcerēties, ka zaglim pietiks vien ar dažām sekundēm," skaidro Valsts policijā.
Saskaņā ar "Ergo" datiem 2013.gadā vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par nozagtu velosipēdu bija 355 eiro. Lielākā izmaksātā atlīdzības summa - 700 eiro.
"Velokultūras popularitāte Latvijā strauji attīstās un katru pavasari pieaug arī velobraucēju interese par iespējām pasargāt savus braucamrīkus no zādzības. Līdzās dažādiem saslēgiem un pat signalizācijai velobraucēji aktīvi izmanto iespēju iekļaut velosipēdu īpašuma apdrošināšanas polisē. Tomēr jāatceras, ka drošākais risinājums ir neatstāt velosipēdu bez pieskatīšanas un lietot kvalitatīvu saslēgu, pat atstājot braucamo vien uz neilgu brīdi vai it kā šķietami drošā vietā, kā piemēram kāpņu telpā vai pagalmā. Turklāt velosipēdu ieteicams reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai pēc zādzības, noķerot zagli, varētu vieglāk pierādīt savas īpašumtiesības uz atrasto velosipēdu," uzsver "Ergo" Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.
