Pavasarī, laikā no 10. Līdz 31.maijam, Latvijas Riteņbraucēju apvienības biedrs un velo entuziasts Mihails Simvulidi, piedāvāja aizpildīt anketu par velosipēdistiem aktuālajiem jautājumiem. Publicētie aptaujas rezultāti atspoguļo, cik droši riteņbraucēji jūtas uz ceļiem, kā arī kādas ir to domas par ikdienas braukšanai nepieciešamo ekipējumu.
Anketu aizpildījuši 1427 respondenti no 63 pilsētām, taču lielākoties, 82% gadījumu, aptaujā piedalījušies rīdzinieki. Atbildes snieguši dalībnieki arī no Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Ogres, Valmieras, Cēsīm, u.c. pilsētām. No visiem aptaujātajiem 44% bijušas sievietes, turpretī 56% - vīrieši. Visvairāk iesaistījušies tie, kuri velosipēdu izmanto kā ikdienas transporta līdzekli, t.i. brauc 16 – 31 dienu mēnesī (skat. 1.att.).
1.attēls. Cik bieži pārvietojaties ar divriteni?
Kā zināms, vislabāk satiksmi izprot tas, kurš pieredzējis visdažādākās situācijas un iejuties pēc iespējas vairāku satiksmes dalībnieku lomās – bijis gan gājējs, gan velosipēdists, sabiedriskā transporta lietotājs, gan arī autovadītājs. Bieži vien, autovadītāji mēdz nosodīt riteņbraucējus par ceļu satiksmes noteikumu nepārzināšanu. Tomēr, aptaujas rezultāti vēsta, ka liela daļa ikdienas riteņbraucēji ir arī autovadītāji (skat. 2.att.), kas kārtējo reizi apliecina, ka nereti mēs nosodām paši sevi.
2.attēls. Vai Jums ir braukšanai ar velosipēdu derīga vadītāja apliecība?
Par ķiveres lietošanu sabiedrībā veidotas plašas diskusijas, taču joprojām nav rasta vienprātība. Anketas rezultāti apstiprina, ka lielākoties riteņbraucēji ķiveres lietošanu neuzskata par nepieciešamību (skat. 3.att.). Ielās novērojams, ka bieži vien tas saistāms arī ar apģērba izvēli ikdienā. Dāmas, kuras tērpušās krāšņos tērpos, reti kad izmantos ķiveri, jo tā vairāk saistāma ar sportisku pārvietošanās stilu un nesaskan ar apģērba izvēli. Turpretī vīrieši, kuru pārvietošanās līdzeklis ir, piemēram, MTB stila divritenis, nekautrēsies izvēlēties ķiveri. Šī drošības atribūta izvēle bieži vien arī saistāma ar pārvietošanās stilu – to, vai riteņbraucējs izvēlas braukt pa ietvi vai pa brauktuvi.
3.attēls. Vai izmantojat ķiveri ceļu satiksmē?
Kā viens no drošas braukšanas pamatnoteikumiem ir velosipēdista redzamība. Respondenti varēja atzīmēt vienu vai vairākus atbilžu variantus un rezultāti vēsta, ka vispopulārākie ir priekšējie un aizmugurējie lukturi (skat. 4.att.).
4. attēls. Kādus redzamības uzlabošanas līdzekļus izmantojat, braucot diennakts tumšajā laikā?
Lai noskaidrotu plānoto velojoslu efektivitāti, respondentiem tika vaicāts, pa kuru ceļu tie labprātāk pārvietotos, ja būtu izvēle. Nešaubīgu pārsvaru guvusi velojosla, pa kuru vēlētos braukt 92% aptaujas dalībnieku (skat. 5.att.). Var secināt, ka plānotais velojoslu tīkls gūs plašu popularitāti riteņbraucēju vidū un, kā cerēts, arī vairos satiksmes drošību.
5.attēls. Ja uz brauktuves būtu ierīkota velojosla, kur Jūs izvēlētos braukt?
Kā zināms, līdz šim vairums braucēju labprātāk izvēlējušies braukt pa ietvi, nekā pa brauktuvi (skat.6.att.). Tas savukārt apdraud mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju. Papildus tam, velosipēds ir transporta līdzeklis un tam paredzētā vieta ir uz brauktuves.
6.attēls. Ja ceļam ir brauktuve un ietve, kur parasti izvēlaties braukt?
Iemesls, kādēļ vairums riteņbraucēju tomēr izvēlas braukt pa ietvi, ir nedrošības sajūta. Līdz ar velojoslu ieviešanu, arī satiksmes dalībnieku attiecībām ar laiku vajadzētu uzlaboties, jo beidzot katram atvēlēta sava telpa. Pagaidām 71% respondentu uzskata, ka autovadītāji (t. sk. sabiedriskā transporta un kravas automašīnu vadītāji) brauc pārāk tuvu, neievērojot drošu sānu intervālu, turklāt 63% atzinuši, ka mehāniskie transporta līdzekļi nerēķinās ar riteņbraucēja esamību un griež ceļu. Bieža problēma ir arī nepiemērots labās ceļa malas seguma stāvoklis, kas traucē droši un ērti braukt savā iecerētajā virzienā.
Pa ietvi riteņbraucēji lielākoties izvēlas braukt, ja uz brauktuves ir intensīva satiksme, kas nozīmē, ka braucējs nejūtas droši. Neērtības nereti sagādā arī bruģa segums, auto braukšanas ātrums, bedres uz ceļiem, u.c. (skat. 7.att.).
7.attēls. Ja ceļam ir brauktuve un ietve, kādos gadījumos izvēlaties braukt pa ietvi?
Pa brauktuvi savukārt riteņbraucēji lielākoties izvēlas pārvietoties, ja uz ietves ir intensīva gājēju satiksme vai ja ietve ir pārāk šaura. Velosipēdists uz brauktuves jūtas droši arī tad, ja auto satiksme nav intensīva. Izvēli ietekmē arī braukšanas galamērķis – ja tajā jānokļūst pēc iespējas ātrāk, kā izdevīgs variants atzīta brauktuve (skat. 8.att.).
8. attēls. Ja ceļam ir brauktuve un ietve, kādos gadījumos izvēlaties braukt pa brauktuvi?
