Jau ziņots, ka 2. jūnijā valdība pieņēma jaunos Ceļu satiksmes noteikumus, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, bet jau izpelnījušies ne tikai ironiju, bet arī skarbu kritiku no riteņbraucējiem. Zemāk tekstā - neliels ieskats normās, kas būtiski ierobežos ikdienas riteņbraucēju pārvietošanos.
Vispirms jau aplamība ir tā, ka krustojuma definīcija vienādi attiecas kā uz autovadītājiem, tā riteņbraucējiem. Tas nozīmē, ka pa brauktuves malu braucošam riteņbraucējam krustojumā jāapstājas nevis priekšā automašīnām, kur tas būtu redzams, bet gan blakus, kas ir īpaši bīstami, ja automašīna veic manevru pa labi. Citviet pasaulē tas tiek risināts nevis CSN, bet ar ceļa apzīmējumiem – izvirzītās velo stoplīnijas, bike box u.c.
Jaunajos noteikumos ir paredzēta iespēja riteņbraucējiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, taču tikai tajā gadījumā, ja tā marķēta ar attiecīgu ceļazīmi. Faktiski lietderīgi būtu atļaut velosipēdu vadītājiem braukt pa sabiedriskā transporta joslu jebkurā gadījumā - bez papildzīmes uzstādīšanas -, jo vietās, kur šāda ceļa zīme netiks uzstādīta, velosipēdu vadītājiem būs jābrauc pa ietvi, kas pilsētas centrā nav vēlams, vai nākamās (otrās no labās puses) joslas labo malu, kas ir daudz bīstamāk par braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu brauktuves malā.
Aplama ir prasība, ka velosipēda vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Un tikai tad, ja to nav, atļauts braukt pa ielas braucamās daļas malu.
Vispirms jau tas nozīmē, ka plaši sludinātā velosipēdistu pārcelšana no ietvēm uz brauktuvēm ir nekas vairāk kā tukši vārdi – atliek vien ietvei pielikt zīmi, ka tas ir gājēju un velosipēdistu ceļš un problēma ar riteņbraucējiem šķietami atrisināta. Taču faktiski, kā zināms tieši uz ietvēm un šādiem apvienotajiem ceļiem visbiežāk ir konfliktsituācijas starp gājējiem un riteņbraucējiem.
Īpaši bīstamas ir ietves, uz kurām marķēta josla riteņbraukšanai – riteņbraucēji motivēti braukt ātrāk (jo tiem ir teorētiski brīva josla, skaidrs, ka velosipēda un gājēja ātrums ir atšķirīgs) un gadījumos, ja gājēji iziet priekšā riteņbraucējiem, sadursmes var būt ar smagām sekām. Līdz ar to būtu lietderīgi riteņbraucējiem, kas pārvietojas droši un ātri, ļaut braukt pa brauktuves malu arī gadījumos, ja ielai blakus ir apvienotie gājēju un velosipēdistu ceļi.
Vēl šajā pašā kontekstā jāņem vērā, ka kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, gājēju un velosipēdu ceļi un velosipēdu ceļi parasti tiek izvietoti tikai vienā ceļa pusē. Sakarā ar to velosipēda vadītājam nav iespējams piekļūt ceļiem, kas piekļaujas ceļam pretējā pusē, kā arī blakusteritorijām un nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas pretējā ceļa pusē.
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, gājēju un velosipēdu ceļi un velosipēdu ceļi ļoti bieži nav pietiekami apzīmēti, lai velosipēda vadītājs, braucot pa brauktuvi, varētu pamanīt to esamību (ceļa zīme atrodas tālu pa labi no brauktuves vai pretējā ceļa pusē).
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, gājēju un velosipēdu ceļi un velosipēdu ceļi bieži tiek atdalīti no brauktuves ar barjeru vai izvietoti pretējā ceļa pusē vietā, kur brauktuvi nevar šķērsot, kā rezultātā, braucot no cita virziena, pat pamanot ceļa zīmi, nav iespējams nokļūt uz tā.
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi un gājēju un velosipēdu ceļi daudzviet tiek ierīkoti uz ietvēm, speciāli nepielāgojot tās velosipēdu braukšanai. Uz tiem var atrasties augstas apmales, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas, stabi, koki, kāpnes, tirdzniecības vietas u.tml., kas gan apdraud velosipēdu vadītāju drošību, gan palielina velosipēda vadītāja laiku ceļā.
Kopīga gājēju un velosipēdu ceļa zīme bieži tiek izmantota, lai ierobežotu mehānisko transportlīdzekļu braukšanu pa ietves īsu posmu, kas vizuāli ir līdzīgs brauktuvei.
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi un gājēju un velosipēdu ceļi bieži beidzas pirms krustojumiem, tiltiem, satiksmes pārvadiem un dzelzceļa šķērsojumiem, kā rezultātā netiek nodrošināta droša šo mezglu šķērsošana.
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, gājēju un velosipēdu ceļi un velosipēdu ceļi daudzviet vairākkārt maina ceļa pusi taisnā ceļa posmā, kā rezultātā vairākkārt jāšķērso brauktuve, kas gan apdraud ceļu satiksmes drošību, gan palielina velosipēda vadītāja laiku ceļā.
Kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, gājēju un velosipēdu ceļi un velosipēdu ceļi bieži nav piemēroti dažādu veidu velosipēdiem (šosejas velosipēdiem, kravas velosipēdiem, velosipēdiem ar piekabēm, gulošiem velosipēdiem, invalīdu velosipēdiem utt.).
Tātad pēc jaunajiem noteikumiem tikai tad, ja pie brauktuves nav augstāk minētās veloinfrastruktūras, riteņbraucējam atļauts braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Taču arī te ir virkne problēmu.
Piemēram, tālāk par ielas malu uz brauktuves atļauts izbraukt tikai, lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām, lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām. Tātad, braucot ārpus apdzīvotām vietām, riteņbraucējam būs jānogriežas pa labi katrā benzīntankā, uz katra sķērsojamā ceļa. Gudri?
Savukārt apdzīvotās vietās tiek liegts turpināt braukt taisni situācijā, kad vienā virzienā ir vairāk nekā divas joslas (piemēram, kad ceļam pirms krustojuma ir divas joslas braukšanai taisni un bremzēšanas josla braukšanai pa labi). Šādu krustojumu Rīgā un visā Latvijā ir ļoti daudz, un tajos visos velosipēdu vadītāji būs spiesti griezties pa labi?
Viena no absurdākajām prasībām, kas iekļauta jaunajos noteikumos ir, ka velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Piedodiet, vai prasību braukt ar ātrumu, kas neapdraud satiksmes drošību, nevajadzētu attiecināt uz ikvienu transportlīdzekļa vadītāju, ne tikai velosipēdu vadītājiem?! Riteņbraucēji satiksmē ir visātrākie?
Un otra aplamība turpat: šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. Kā var būt norma, kas nav nekādā veidā mērāma? Iedomājieties situāciju, kad riteņbraucēju aptur ceļu policists ar pārmetumu, ka braukts ātrāk par „gājēju pārvietošanās ātrumu”. Kāda gājēja? Pensionāra? Jaunieša? Ir kāds normatīvs, kas to definē kilometros stundā? Ja vajag, lai brauktu lēni, var ieviest prasību, ka pirms krustojuma uz pussekundi jāpiebremzē (riteņbraucēji to prot, pat nenokāpjot no braucamā), lai pārliecinātos, ka ceļš brīvs, kā arī lai autovadītāji pamana.
Tāpat gadījumā, ja braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, nogriešanās pa kreisi un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā atļauta tikai no brauktuves labās malas. Daudzos krustojumos tas nemaz nav iespējams, jo kreisā vai labā pagrieziena vai apgriešanās joslas ir atdalītas ar 920. vai 936.ceļa apzīmējumu, sadalošo joslu vai saliņu. Vai arī brauktuves labajā malā ir ierīkota sabiedriskā transporta josla, pa kuru, ja nav uzstādīta 824.papildzīme, velosipēda vadītājs braukt nedrīkst. Tādējādi velosipēdu vadītājiem tiek būtiski ierobežota iespēja braukt nepieciešamajā virzienā. Vai arī spiestā kārtā jābrauc pa ietvi un krustojums jāšķērso kopā ar gājējiem, kas atkal nevis palielina, bet samazina satiksmes drošību, īpaši centrā.
Nav saprotams, kāpēc nevar griezties pa kreisi no attiecīgā malējā stāvokļa uz vienvirziena ceļiem, kur ir tikai viena braukšanas josla.
Aplamību pilns ir 209. pants, kas nosaka: Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam un velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc gan priekšā, gan aizmugurē jābūt gan lukturim, gan atstarotājam, jo tie viens otru dublē. No satiksmes drošības viedokļa lukturi ir visefektīvākie, būtu jāorientējas uz to, lai ar tiem būtu aprīkots katrs divritenis. Arī dažādās drošības akcijās drīzāk jādala lukturi, nevis atstarotāji, ko tāpat nelieto.
Otrkārt, kāpēc vestē jābūt tērptam arī velosipēdam? Labi, varbūt tā ir pārrakstīšanās kļūda, bet, kāpēc valdības sēdē to nelaboja? Vienīgās izmaiņas, ko valdība saskaņā ar Ministru kabineta sēdes protokolu ieviesa noteikumu projektā, attiecās uz tā spēkā stāšanās datumu - sākotnēji bija paredzēts septembris, nu būs nākamā gada sākums. Juridiskās neprecizitātes uzdots labot Valsts kancelejai. Taču ar to nepietiek - noteikumi, pirms tie stājas spēkā, būtu būtiski jāprecizē. Laika pietiek.
Romāns Meļņiks
P.S. Liels paldies Mihailam Simvulidi par informatīvu palīdzību.
