Šī publikācija ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētāja Viestura Silenieka atbilde Latvijas Automoto biedrības prezidenta Jura Zvirbuļa publikācijai "Vai nākotnē "autovadītājs" būs lamuvārds?"
Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Jau pirms 50 gadiem 15000 ik gadu mirstošiem mazkustīgajiem sirds slimniekiem papildus pievienojušies vēl vairāki tūkstoši. Onkloģijas slimnieki, kas ir otrā vietā mirušo skaita ziņā Latvijā, no mazkustīguma turpina arvien vairāk mirt. Pieaug cukura diabēta slimnieku skaits, jo tie ēd importētos "labumus" un nesadedzina to kalorijas. Tādejādi pāragri mirušo skaits no mazkustīguma valstī pieaudzis līdz pat 50 tūkstošiem gadā. Palielinoties gaisa piesārņojumam pilsētās, pieaudzis elpceļu slimnieku skaits. Rīgas pilsēta katru gadu maksā soda naudas Eiropas Komisijai par gaisa piesārņojuma pārkāpumiem. Jau 2013.gada janvārī toreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicās: "Mūs satrauc stāvoklis, kāds ir jaunatnei, jo, vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu jaunatne ir ne tikai mazskaitlīga, bet arī aptaukojusies, nopīpējusies un pavisam nesportiska. Katru gadu šie rādītāji paliek arvien sliktāki." Šobrīd profesionālajā armijā vairs nav īsti ko iesaukt.
Veselības ministrijas budžets notērē vairumu no valsts kopbudžeta. Krītas darba ražīgums, jo cilvēki stundām pavada sastrēgumos un bieži slimo. Degvielas patēriņš iekšējā tirgū pieaudzis no 1,2 miljardiem litru gadā līdz 2 miljardiem. Tā kā naftas atradnes Latvijā vēl nav uzietas un vairāk nekā 90% degvielas tirgotāju ir ārvalstnieki, tad pārsvarā visa nauda par degvielas ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību iziet ārpus valsts. Latvijā vēl joprojām neražo automašīnas, un nauda par automašīnu iegādi un detaļām aizplūst no valsts un arvien palielina Latvijas atkarību no importa. Iedzīvotāji slimošanas un mazā darba ražīguma, kā arī pieaugošo sadzīves tēriņu un atkarības no automašīnas dēļ kļūst arvien nabadzīgāki.
Jau tā noplukušās ēkas Rīgas centra tranzīta ielās ir tukšas un izdemolētas. Jau pirms 50 gadiem tirdzniecības vietu attīstībai traucēja milzīgais mašīnu troksnis, putekļi un apšļakstītās, noplukušās ēkas un to skatlogi, kā arī neērtība un nepatika pircējiem ērti piekļūt veikaliņiem ar kājām un velosipēdiem. Tagad brauktuves ir paplašinātas uz gājēju un riteņbraucēju rēķina, lai labāk var izbraukt ar mašīnu. Braukšanas prieka dēļ centra ielās nav iespējams apstāties, tādēļ krodziņu sapnis izlikt galdiņus Čaka un Valdemāra, Brīvības ielās ir izsapņots. Tirgotāji, kuri vēlējās atvērt skatlogus un uz ielas tirgot augļus, dārzeņus, maizi un jūras veltes, ir izputējuši un tirdzniecība ir pārgājusi uz piepilsētā esošajiem ārvalstniekiem piederošajiem lielveikaliem, kur var ērti piebraukt ar mašīnām. Arvien lielāku pieprasījumu ir radījis ASV esošais Walmart modelis, kur lielveikala personāls piebrauc ar elektro iepirkuma ratiņiem pie milzīga apvidus auto un tajā ieveļas pāri par centneru sveroši tusnīgi ļautiņi, kuri neizkāpjot no ratiņiem izbraukā veikalu un sakrāmē mašīnai pilnu bagāžnieku, nenokāpjot no ratiņiem. Tāpat arī ieveļas atpakaļ mašīnā un aizbrauc.
Kopš 1997.gada, kad Rīgas vēsturiskajā centrā dzīvoja 221590 iedzīvotāji, 2011.gadā jau tikai 145023, bet 2064.gadā palikuši tikai (proporcionāli kritumam) mīnus 540 tūkstoši. Izmirušais centrs ir pilns ar mašīnām tikai darba laikā, jo vietā, kur agrāk slējās vēsturiskās ēkas, tās kļuva par graustiem, bet tagad uz sapresēto būvgružu seguma izvietotas autostāvvietas. Centrs ir kļuvis par labāko autostāvvietu pilsētā.
Pēc CSDD datiem viena bojā gājušā dvēsele 2014.gadā valstij izmaksāja ap 505 000 eiro, kas gadā jau nes valsts ekonomikai zaudējumu daudzu miljardu apmērā, jo pāragri bojā iet ne tikai satiksmes negadījumos, bet arī sliktās veselības dēļ. 2013.gadā bija 179 bojā gājušie satiksmes negadījumos, no kuriem vieglajās auto mašīnās 71 (39,7%), 70 gājēji (39,1%), 13 riteņbraucēji, 12 autobusu un kravas auto lietotāji, 10 motociklu vadītāji un trīs mopēdu braucēji. Bet nāves cēlonis gandrīz visos šajos gadījumos bija auto transports. Tātad jāsamazina cēloņa ietekme – "slepkavības ierocis", nevis jāliek "bruņuvestes" tiem, kam nav "ieroča". Tai pat laikā tūkstošiem mirst no kaitēm, kuras izraisa makustīgais dzīvesveids.
Rīgas centrā vidējais auto transporta ātrums ir nieka 17 kilometri stundā, kas jau šobrīd nespēj konkurēt ar riteņbraucējiem.
Latvijas Riteņbraucēju apvienība nekad nav iestājusies pret autotransportu, jo uzskata, ka visi transporti ir lietderīgi un nepieciešami, bet tikai "veselīgās devās" un piemērotā vietā un laikā. Latvijas pilsētās ir milzum daudz neizmantotas telpas, kura nedod nekādu ieguvumu ne satiksmei, ne uzņēmējdarbībai, bet pat pieprasa līdzekļus uzturēšanai. Mēs piedāvājam nelietderīgi izmantotās teritorijas izmantot riteņbraukšanai. Vietās, kur ir maz vietas, jālieto transports, kurš aizņem maz vietas, nevis par visu varu jācenšas ar lielāko iebraukt šaurībā un gausties, ka nav īsti labi. Svarīgākais ir nevis cik mašīnas var izbraukt noteiktā laikā kādu krustojumu, bet gan - cik cilvēki šajā pat laikā var to šķērsot ar kājām, velosipēdiem, skrejriteņiem, invalīdu ratiņiem, autobusiem, tramvajiem, automašīnām, pēc iespējas atstājot mazāku kaitējumu līdzcilvēkiem. Bet kā galvenais ir jāvērtē cilvēks un tā spēja pārvietoties, nevis mašīnas celšana dieva vietā. Un pilsētas centrā mašīna ir tikai ērtākais veids kā sēdēt sastrēgumā. Latvijas Riteņbraucēju apvienība neiestājas par riteņbraukšanu kā braukšanu braukšanas pēc, bet gan par sociāli ekonomisko modeli, kas ietver sevī riteņbraukšanu kā labklājīgas valsts attīstības veicinātāju.
Turklāt, Zvirbuļa kungs, Jūsu izpratni par riteņbraucēju vēlmēm un satiksmes organizāciju labi raksturo Jūsu atzinīgi vērtētie velo infrastruktūras objekti Bruņinieku un Skolas ielās, kas pēc būtības un realitātē ir bīstami, neērti lietošanā gan gājējiem, gan auto vadītājiem, gan riteņbraucējiem.
Lasi arī saistīto rakstu "LAMB: Vai nākotnē "autovadītājs" būs lamuvārds?"
