Šovasar jau ceturto gadu pēc kārtas Latviju pieskandināja Velomūzika – Kārļa Kazāka un draugu projekts, kura laikā viņi ar velosipēdiem apceļoja dzimto zemi, veidojot pēkšņus koncertus nezināmās un mazās vietās, mainot mūziku pret naktsmājām. Līdzīgs projekts šobrīd tiek īstenots otrā pasaules malā – tur amerikāņu mūziķis Bens Vīvers tieši ar velosipēdu devies savā 1500 jūdžu jeb 2400 km garā koncerttūrē!
35 gadus vecā dziedātāja un dziesmu autora, kurš ticis salīdzināts arī ar L.Koenu un T.Veitu, "tūres autobuss" patiešām ir viņa Salsa Vaya divritenis. Pēc mūziķa domām pats nozīmīgākais šajā braucienā ir ritms, kas rodas pēc dienām ilgas velobraukšanas, kad dienas sastāv no ceļa, ēšanas, mūzikas, kādas cigaretes un miega. Ritms, kas ir arī mūzikas galvenā sastāvdaļa – un kas Bena Vīvera dzīvē vieno šīs divas kaislības. Turklāt šādi doties tūrē arī esot krietni parocīgāk nekā ikreiz nodot lidmašīnas bagāžā savu bandžo un ģitāru un uztraukties par tiem!
Šogad 24 dienas ir veltītas velobraukšanai un 12 naktis – koncertiem. Iepriekš 15 gadus dziedātājs devās koncerttūrēs parastajā un šķietami loģiskajā veidā – ar busiņu braucot no pilsētas uz pilsētu un apmetoties moteļos. Tomēr kādā brīdī šī rutīna sāka šķist kā cietums – un pirmā lieta, ko mūziķis pamēģināja, bija pamest mūziku pavisam un kļūt par miesnieku, bet kad tas neizdevās, jo dziesmas viņa prātā turpināja un turpināja skanēt, Bens piesēja pie riteņa savus instrumentus un devās ceļā (sākumā gan tika piesiets tikai bandžo, ģitāru katrā koncerta vietā aizņemoties). Vispirms lokālos maršrutos un tad jau arvien tālāk un tālāk. Šī jau ir trešā koncerttūre, kurā mūziķis ne vien dzied, bet arī aktīvi minas.
Pēc kāda laika sācis šķist, ka velosipēds ir kā trešais instruments – un arī brīvības simbols, kas savu lomu ir saglabājis vēl no Bena tīņa gadiem, kad pusnaktī viņš lavījies ārā no mājas un braucis ar kalnu velosipēdu uz tuvāko virtuļu veikalu. Tagad mūziķis velobraukšanā saskata tās primitīvo dabu, kas ļauj sevi pilnībā atdot laikapstākļiem un dabai, pārvēršot pasauli lēnā un dabiskā baudījumā - te runa ir par saikni ar zemi. Arī ikdienā, kad nav jādodas tūrēs, viņš pārvietojas ar velosipēdu, auto izmantojot tikai pašās aukstākajās ziemas dienās, vedot savu dēlu uz skolu.
Protams, oktobrī braukt šādus gabalus nav vienkārši – laikapstākļi nemitīgi pārsteidz ar asām aukām, lietu un mānīgu siltumu, turklāt veicami aptuveni 120 kilometri un to pievarēšanai Amerikas kalnainā ainava it nemaz nepalīdz, jo ir jābrauc pat 600 metrus stāvos pauguros. Arī kaut nedaudz novirzīties no ceļa spontānās ekspedīcijās īsti nav laika un ceļu jāveic samērā precīzi jo tomēr vakaros ir ieplānoti koncerti, kurus nedrīkst kavēt (tas gan ļauj arī labāk rasties ikdienas ritmam, kas iedesmo). Tomēr arī skarbie brauciena mirkļi var tikt pārvērsti lieliskos stāstos, kurus stāstīt pa vidu dziesmām – un kur nu vēl mazās iedvesmojošās lietas, kas tiek pamanītas pa ceļam, svešinieku laipnības prieks, brīnišķīgie dabasskati un pārsteigumi! Turklāt pēc 20 dienu velobraukšanas un muzicēšanas sajūtas esot fantastiskas – tā rodas brīvība un iedvesma, kā arī vairāk var novērtēt ikdienišķos sīkumus.
Sagatavoja Madara Meļņika.
Vairāk lasiet:
http://www.bicycling.com/culture/people/forget-bus-musician-tours-bike
http://www.citypages.com/music/ben-weaver-if-im-playing-somewhere-im-riding-my-bike-there-6619877
https://www.facebook.com/benweavermusic
