Arvien vairāk velobraucēju pārvietojas ar divriteni visu gadu. Viens no šādiem ziemas riteņošanas entuziastiem ir arī rīdzinieks Mihails Simvulidi, kurš jau ceturto gadu min velopedāļus arī salā un sniegā. Viņaprāt, braukšana ziemā ir gandrīz tikpat patīkama kā citos gadalaikos un gandrīz visas grūtības var pārvarēt, izvēloties laika apstākļiem atbilstošu ekipējumu.
Motivācijai – dažas no Mihaila minētajām ziemas velobraukšanas priekšrocībām:
1. Ja vien galamērķis nav ļoti tālu, sasniegt to ar velo noteikti var ātrāk nekā ar automašīnu, īpaši, kad satiksmi pilsētā paralizē sniegs. Tā kā sastrēgumi ievērojami aizkavē arī sabiedrisko transportu, velo stabili izkonkurē arī tos, jo īpaši tāpēc, ka, atšķirībā no divriteņa, sabiedriskais transports ne vienmēr nogādā tieši līdz turienei, kur nepieciešams.
2. Pirms došanās ceļā divritenis nav ne jātīra no sniega, ne jāsilda kā auto. Nav arī jāsalst, kā, piemēram, gaidot uz vajadzīgo braucamo sabiedriskā transporta pieturā, - uzkāp uz velo un dodies!
3. Vieta, kur pieslēgt velosipēdu, atradīsies vienmēr, kamēr auto ziemā sniega dēļ noparkot kļūst daudz grūtāk – pat maksas stāvvietā. Bet velo nepieciešama vien zagļu droša slēdzene!
4. Velo ir visekonomiskākais transporta līdzeklis, salīdzinot gan ar auto (degviela + uzturēšanas izdevumi), gan sabiedrisko transportu.
Laika un maršruta plānošana
Ziemā ceļi ir grūtāk izbraucami, tāpēc, pirmais, ko, vadoties pēc savas pieredzes, iesaka Mihails, - rēķināties ar lielāku laika patēriņu nekā braucot vasarā. Puiša ikdienas maršruts ved no Pļavnieku-Purvciema puses uz centru, dažreiz arī Pārdaugavu, un ziemā viņš to mēdz nedaudz pamainīt, izvēloties ceļus, ko vieglāk izbraukt. Parasti vislabāk tīrītas tiek lielo maģistrālo ielu brauktuves, tāpēc posmos, kur nav velojoslu, viņš izvēlas pārvietoties pa brauktuvi.
Problemātiskākās vietas uz brauktuvēm veidojas posmos, kur automašīnas tiek atstātas stāvēšanai un, tām iebraucot un izbraucot, veidojas sabraukta sniega putra, ko tīrītāji praktiski nespēj notīrīt. Taču, neskatoties uz to, brauktuves ir labāk izmantojamas braukšanai ar velo kā ietves, kas ziemā daudzviet sarūk līdz šaurai taciņai, kur ne vien grūti izbraukt, bet arī samainīties ar gājējiem. Līdzīga situācija veidojas pagalmos un dzīvojamās zonās, kas bieži netiek tīrītas vispār, un riteņbraucējam jāizvēlas - braukt pa sniegu vai šauru ietves daļu, mēģinot sadalīt to ar gājējiem.
Kaut arī brauktuve ziemā ir šaurāka, Mihails neiesaka maksimāli turēties pie malas, spiežoties pie tur sastumtajām kupenām,. Tur vieglāk paslīdēt un pakrist zem riteņiem kādai automašīnai. Labāk braukt tur, kur ir notīrīts. Mihaila pieredze liecina, ka lielākā daļa autovadītāju ziemā uzmanīgi apbrauc velosipēdistu, pārkārtojoties blakus joslā, vai arī turas aizmugurē, līdz var veikt apsteigšanas manevru. Ja vasarā bieži kāds panesas garām 20 cm attālumā, tad ziemā tā notiekot reti - agresīvus, bīstamus manevrus autobraucēji veic mazāk, mazāks ir arī braukšanas ātrums.
Protams, ja sniega maz vai arī tas ir cieši sablietējies, līdzens, ātrums palielinās, un arī riteņbraucējs var pārvietoties gandrīz tikpat ātri kā vasarā, jāuzmanās tikai pagriezienos. Taču strauji manevri nav ieteicami, īpaši, ja uz ceļa veidojas riepu vai gājēju noslidināti posmi. Bīstamas ir arī sasalušas peļķes, tāpēc Mihails ziemā dod priekšroku riepām ar radzēm, kas nodrošina labāku saķeri. Viņš gan brīdina, ka arī šādi ekipētam, no straujiem pagriezieniem jāizvairās.
Sīkāk par ziemas ekipējumu - nākamreiz.
